Atšķirības starp "Epanagoga" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Epanagoga'''(gr. ''Epanagoge'' - "pārstrādājumi, labojumi") - 884.-886. gados [[Bizantija]]s tiesu sistēmas "Likumu revīzijas" (''Ανακάθαρσις των νόμων'') ietvaros izveidota jauna "[[Prohirons|Prohirona]]" redakcija, reizē likumu krājums un rokasgrāmata tiesnešiem. Sastādīta pēc Justiniāna I "[[Digestas|Digestu]]" parauga, ievērojami papildināta ar jaunām tiesību normām, kas attiecās uz [[baznīca|Baznīcu]] (viss 3. [[tituls]] veltīts Baznīcai un tās [[Patriarhs|patriarha]] statusam un tiesībām).
+
'''Epanagoga'''(gr. ''Epanagoge'' - "pārstrādājumi, labojumi") - 884.-886. gados [[Bizantija]]s tiesu sistēmas "[[Likumu revīzijas]]" (''Ανακάθαρσις των νόμων'') ietvaros izveidota jauna "[[Prohirons|Prohirona]]" redakcija: reizē likumu krājums un rokasgrāmata tiesnešiem. Sastādīta pēc Justiniāna I "[[Digestas|Digestu]]" parauga, ievērojami papildināta ar jaunām tiesību normām, kas attiecās uz [[baznīca|Baznīcu]] (viss 3. [[tituls]] veltīts Baznīcai un tās [[Patriarhs|patriarha]] statusam un tiesībām).
  
<ref>Ne vēlāk kā XI gs. "Prohirons" tika pārtulkots senslāvu valodā un kā "Pilsētu likums" (''Νόμος πολιτικός, Градский закон'') praktiski bez izmaiņām izmantots tiesvedībā.- [http://www.allpravo.ru/library/doc101p0/instrum2363/item2365.html проф. Загоскин Н.П. Очерк истории смертной казни в России.]</ref>
+
Turpinot likumu revīziju, tapa [[Bazilikas]].
 
 
Turpinot likumu revīziju, tapa [[Epanagoga]].
 
 
 
==== Atsauces un piezīmes ====
 
 
 
{{atsauces}}
 
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 17. decembris, plkst. 07.11

Epanagoga(gr. Epanagoge - "pārstrādājumi, labojumi") - 884.-886. gados Bizantijas tiesu sistēmas "Likumu revīzijas" (Ανακάθαρσις των νόμων) ietvaros izveidota jauna "Prohirona" redakcija: reizē likumu krājums un rokasgrāmata tiesnešiem. Sastādīta pēc Justiniāna I "Digestu" parauga, ievērojami papildināta ar jaunām tiesību normām, kas attiecās uz Baznīcu (viss 3. tituls veltīts Baznīcai un tās patriarha statusam un tiesībām).

Turpinot likumu revīziju, tapa Bazilikas.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 166. lpp.
  • Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. - Zvaigzne: Rīga, 1977.

  • Freshfield, E. H., A Manual of Eastern Roman Law. - Cambridge University Press: Cambridge, 1928
  • Tellegen-Couperus O. A Short History of Roman Law. - Routledge: New York, 1993, pp. 138–141.

  • Procheiron. / Zachariä von Lingenthal, Hrsg. - Heidelberg, 1837
  • Marie Theres Fögen. Römische Rechtsgeschichten. Über Ursprung und Evolution eines sozialen Systems. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 2002

  • Медведев И. П. Развитие правовой науки. // Культура Византии. Т.2. - Москва, 1989
  • Милов Л.В. Исследования по истории памятников средневекового права : сборник статей. // Под ред. Б. Н. Флори, А. А. Горского. - РОССПЭН: Москва, 2009, - 332 с. ISBN 978-5-8243-1105-1

Resursi internetā par šo tēmu