Atšķirības starp "Vormsas konkordāts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Vormsas konkordāts''' - 1122. gadā noslēgtā vienošanās starp Vācijas karali un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru Henrihu V un [[Pāvests|pāvestu]] Kalikstu II, pieliekot punktu cīņai par tiesībām veikt [[Investitūra|investitūru]]. Imperators atteicās no pretenzijā° uz investitūras garīgo daļu, saglabājot tiesības piedalīties kanoniskajās bīskapu un abatu vēlēšanās savās zemēs. Ievēlētajam amata kandidātam pāvests vai tā legāts pasniedza gredzenu un spieķi (garīgās varas simbolus), bet imperators - scepteri kā laicīgās varas simbolu. [[Baznīca]]s laicīgās tiesības un īpašumus, kas tai bija dāvāti jau no VIII gs. otrās puses, sāka uzskatīt par [[Regālijas|regālijām]].
+
'''Vormsas konkordāts''' - 1122. gadā noslēgtā vienošanās starp Vācijas karali un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru Henrihu V un [[Pāvests|pāvestu]] Kalikstu II, pieliekot punktu cīņai par tiesībām veikt [[Investitūra|investitūru]]. Imperators atteicās no pretenzijām uz investitūras garīgo daļu, saglabājot tiesības piedalīties kanoniskajās bīskapu un abatu vēlēšanās savās zemēs: ievēlētajam amata kandidātam pāvests vai tā legāts pasniedza gredzenu un spieķi (garīgās varas simbolus), bet imperators - scepteri kā laicīgās varas simbolu. [[Baznīca]]s laicīgās tiesības un īpašumus, kas tai bija dāvāti jau no VIII gs. otrās puses, sāka uzskatīt par [[Regālijas|regālijām]].
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2011. gada 2. janvāris, plkst. 06.54

Vormsas konkordāts - 1122. gadā noslēgtā vienošanās starp Vācijas karali un Svētās Romas impērijas imperatoru Henrihu V un pāvestu Kalikstu II, pieliekot punktu cīņai par tiesībām veikt investitūru. Imperators atteicās no pretenzijām uz investitūras garīgo daļu, saglabājot tiesības piedalīties kanoniskajās bīskapu un abatu vēlēšanās savās zemēs: ievēlētajam amata kandidātam pāvests vai tā legāts pasniedza gredzenu un spieķi (garīgās varas simbolus), bet imperators - scepteri kā laicīgās varas simbolu. Baznīcas laicīgās tiesības un īpašumus, kas tai bija dāvāti jau no VIII gs. otrās puses, sāka uzskatīt par regālijām.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 173. lpp.