Atšķirības starp "Prūsijas karaliste" versijām
m |
m |
||
| (13 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 21. rindiņa: | 21. rindiņa: | ||
* Vilhelms II (1888.-1918.) | * Vilhelms II (1888.-1918.) | ||
|- | |- | ||
| − | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image: | + | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Prussia_map_1900.jpg|200px]] |
|} | |} | ||
| − | '''Prūsijas karaliste''' (''Königreich Preußen'') - valsts Centrāleropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701. gada līdz 1871. gadam (Vācijas impērijas sastāvā līdz 1918. gadam). Izveidojās pēc [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]], [[Brandenburgas kūrfirstiste|Brandenburgas kūrfirstam]] un [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogam]] Fridriham III (''Friedrich I Hohenzollern'', 1657.-1713.) kronējoties par Prūsijas [[Karalis|karali]] Fridrihu I. | + | '''Prūsijas karaliste''' (''Königreich Preußen'') - valsts Centrāleropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701. gada līdz 1871. gadam (Vācijas impērijas sastāvā līdz 1918. gadam). Izveidojās pēc [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]], [[Brandenburgas kūrfirstiste|Brandenburgas kūrfirstam]] un [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogam]] Fridriham III (''Friedrich I Hohenzollern'', 1657.-1713.), no [[Hoencollernu dinastija]]s, kronējoties par Prūsijas [[Karalis|karali]] Fridrihu I. Valsts vara strauji pieņēma [[Absolūtisms|absolūtisma]] iezīmes, kas ļāva centralizēt un birokratizēt valsts pārvaldes aparātu, mobilizējot visas valsts resursus, kā arī deva iespēju Prūsijai izveidot un uzturēt valsts iedzīvotāju skaitam neproporcionāli lielu armiju, kas to īsā laikā padarīja par hegemonu Ziemeļeiropā. Apvienoja Prūsijā Luterāņu un Reformātoru Baznīcas vienotā Evanģēliski kristīgajā Baznīcā, kuras darbību lielā mērā kontrolēja valsts vara. Ekonomikā izteikts [[protekcionisms]]. Valsts iekārtu noteica 1850. gada [[Prūsijas konstitūcija]]. Augstākie likumdevēji bija karalis un [[Prūsijas karalistes Landtāgs]]. |
| − | + | 8.06.1815. g. pievienojās [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] lielā mērā pēc Prūsijas iniciatīvas izveidotajai [[Vācu savienība]]i, bet pēc tās izjukšanas 1866. gadā inspirēja [[Ziemeļvācu savienība]]s izveidošanu. 1870. gadā Prūsijas karaliste sakāva karā [[Otrā impērija|Franciju]] (anektē Elzasu un Ziemeļlotringu), un decembrī ''Ziemeļvācu savienības'' [[Reihstāgs]] nolēma apvienotās vācu valstis pārdēvēt par "Vācu impēriju" - 1871. gada 18. janvārī Versaļas pilī, Prūsijas karalis Vilhelms I tika pasludināts par [[Imperators|imperatoru]] un tika proklamēta [[Vācu impērija]]. ''Prūsijas karaliste'' tika iekļauta impērijā kā viena no zemēm, un ''de iure'' pastāvēja līdz 1918. gadam, kad revolūcijas rezultātā [[monarhija]] tika likvidēta. | |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 53. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 53. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Костюшко И.И. Прусская аграрная реформа и проблема буржуазной реформы прусского типа. - Москва, 1989 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| − | * [http://www.preussen-chronik.de/ Preussen chronik eines deutschen staates] | + | * [http://www.preussen-chronik.de/ Preussen - chronik eines deutschen staates] |
| − | * [http://www.Koenigreich-Preussen.de | + | * [http://www.Koenigreich-Preussen.de Koenigreich Preussen] |
| − | |||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Valstis]] |
Pašreizējā versija, 2011. gada 18. marts, plkst. 07.10
.png)
| |
| pastāv: | 1701.-1918. |
| galvaspilsēta: | Berlīne |
| karaļi: |
|
| |
Prūsijas karaliste (Königreich Preußen) - valsts Centrāleropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701. gada līdz 1871. gadam (Vācijas impērijas sastāvā līdz 1918. gadam). Izveidojās pēc Trīsdesmitgadu kara, Brandenburgas kūrfirstam un Prūsijas hercogam Fridriham III (Friedrich I Hohenzollern, 1657.-1713.), no Hoencollernu dinastijas, kronējoties par Prūsijas karali Fridrihu I. Valsts vara strauji pieņēma absolūtisma iezīmes, kas ļāva centralizēt un birokratizēt valsts pārvaldes aparātu, mobilizējot visas valsts resursus, kā arī deva iespēju Prūsijai izveidot un uzturēt valsts iedzīvotāju skaitam neproporcionāli lielu armiju, kas to īsā laikā padarīja par hegemonu Ziemeļeiropā. Apvienoja Prūsijā Luterāņu un Reformātoru Baznīcas vienotā Evanģēliski kristīgajā Baznīcā, kuras darbību lielā mērā kontrolēja valsts vara. Ekonomikā izteikts protekcionisms. Valsts iekārtu noteica 1850. gada Prūsijas konstitūcija. Augstākie likumdevēji bija karalis un Prūsijas karalistes Landtāgs.
8.06.1815. g. pievienojās Vīnes kongresā lielā mērā pēc Prūsijas iniciatīvas izveidotajai Vācu savienībai, bet pēc tās izjukšanas 1866. gadā inspirēja Ziemeļvācu savienības izveidošanu. 1870. gadā Prūsijas karaliste sakāva karā Franciju (anektē Elzasu un Ziemeļlotringu), un decembrī Ziemeļvācu savienības Reihstāgs nolēma apvienotās vācu valstis pārdēvēt par "Vācu impēriju" - 1871. gada 18. janvārī Versaļas pilī, Prūsijas karalis Vilhelms I tika pasludināts par imperatoru un tika proklamēta Vācu impērija. Prūsijas karaliste tika iekļauta impērijā kā viena no zemēm, un de iure pastāvēja līdz 1918. gadam, kad revolūcijas rezultātā monarhija tika likvidēta.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 53. lpp.
- Костюшко И.И. Прусская аграрная реформа и проблема буржуазной реформы прусского типа. - Москва, 1989
