Atšķirības starp "Zamindars" versijām
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Zamindars''', '''Zamindari''' (no pers. ''zamīn'' + ''dār'' - "zemes īpašums"; hind. ज़मींदार - ''zamīndār'', urd. زمیندار - ''zamīndār'') - augstākā vietējā [[aristokrātija]] ([[navabs]], [[mirza]]) | + | '''Zamindars''', '''Zamindari''' (no pers. ''zamīn'' + ''dār'' - "zemes īpašums"; hind. ज़मींदार - ''zamīndār'', urd. زمیندار - ''zamīndār''; an. ''zamindars'') - zemes kungs un nodokļu iekasētājs [[Senā Indija|Senajā Indijā]]. [[Deli sultanāts|Deli sultanātā]] un [[Mogolu impērija|Mogolu impērijā]] [[vasaļvalsts]] [[monarhs]] vai [[Vasalis|vasaļu]] cilts vadonis. XVII-XVIII gs. par ''zamnidariem'' dēvēja arī nodokļu uzpircējus, kas varēja nepiederēt pie aristokrātijas. XVIII-XIX gs. augstākā vietējā [[aristokrātija]] ([[navabs]], [[mirza]]) un lielie zemes īpašnieki (zemes virsīpašuma tiesības bija koloniālajai pārvaldei) koloniālajā |ndijā. Bez tam šajā kategorijā tika iekļauti arī t.s. "jaunie zamindari" (an. ''new zamindars''), t.i. bijušie suverēnie [[Monarhs|monarhi]] (XIX gs. suverenitāti zaudēja 550-600 [[maharadža]]s un [[radža]]s). Savos valdījumos (XX gs. 50. gados, kad agrāro reformu ceļā Indijā un Pakistānā ''zamindaru'' īpašumus nacionalizēja, to īpatsvars Indijā bija 43% no privātā valdījumā esošās zemes, bet Pakistānā - 31%) ''zamindari'' aplika to iedzīvotājus ar nodokļiem pēc saviem izskatiem, paši maksājot koloniālajai pārvaldei īpašu [[Zamindaru sistēma|"zamindaru nodokli"]]. |
− | |||
− | Savos valdījumos (XX gs. 50. gados, kad agrāro reformu ceļā Indijā un Pakistānā ''zamindaru'' īpašumus nacionalizēja, to īpatsvars Indijā bija 43% no privātā valdījumā esošās zemes, bet Pakistānā - 31%) ''zamindari'' aplika to iedzīvotājus ar nodokļiem pēc saviem izskatiem, paši maksājot koloniālajai pārvaldei | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == |
Versija, kas saglabāta 2011. gada 27. maijs, plkst. 14.03
Zamindars, Zamindari (no pers. zamīn + dār - "zemes īpašums"; hind. ज़मींदार - zamīndār, urd. زمیندار - zamīndār; an. zamindars) - zemes kungs un nodokļu iekasētājs Senajā Indijā. Deli sultanātā un Mogolu impērijā vasaļvalsts monarhs vai vasaļu cilts vadonis. XVII-XVIII gs. par zamnidariem dēvēja arī nodokļu uzpircējus, kas varēja nepiederēt pie aristokrātijas. XVIII-XIX gs. augstākā vietējā aristokrātija (navabs, mirza) un lielie zemes īpašnieki (zemes virsīpašuma tiesības bija koloniālajai pārvaldei) koloniālajā |ndijā. Bez tam šajā kategorijā tika iekļauti arī t.s. "jaunie zamindari" (an. new zamindars), t.i. bijušie suverēnie monarhi (XIX gs. suverenitāti zaudēja 550-600 maharadžas un radžas). Savos valdījumos (XX gs. 50. gados, kad agrāro reformu ceļā Indijā un Pakistānā zamindaru īpašumus nacionalizēja, to īpatsvars Indijā bija 43% no privātā valdījumā esošās zemes, bet Pakistānā - 31%) zamindari aplika to iedzīvotājus ar nodokļiem pēc saviem izskatiem, paši maksājot koloniālajai pārvaldei īpašu "zamindaru nodokli".
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 205. lpp.