Atšķirības starp "Minorāts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Minorāts''' (no lat. ''minor'' - "jaunākais, mazākais") - mantošanas princips, saskaņā ar kuru visu nekustamo īpašumu nedalītu mantoja jaunākais dēls vai jaunākais tuvākais radinieks. Bija spēkā viduslaikos dažās [[Senā Indija|Senās Indijas]] zemēs, [[Anglijas karaliste|Anglijā]] [[Pilsētu tiesības|pilsētu tiesībās]] un Krievijā zemnieku paražu tiesībās. Mūsdienu Latvijas teritorijā viduslaikos un jaunajos laikos sastaopams Latgalē. | + | '''Minorāts''' (no lat. ''minor'' - "jaunākais, mazākais"; an. ''minorat, ultimogeniture'') - mantošanas princips, saskaņā ar kuru visu nekustamo īpašumu nedalītu mantoja jaunākais dēls vai jaunākais tuvākais radinieks. Bija spēkā viduslaikos dažās [[Senā Indija|Senās Indijas]] zemēs, [[Anglijas karaliste|Anglijā]] [[Pilsētu tiesības|pilsētu tiesībās]] un Krievijā zemnieku paražu tiesībās. Mūsdienu Latvijas teritorijā viduslaikos un jaunajos laikos sastaopams Latgalē. |
Skat. arī: [[majorāts]] | Skat. arī: [[majorāts]] | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00
Minorāts (no lat. minor - "jaunākais, mazākais"; an. minorat, ultimogeniture) - mantošanas princips, saskaņā ar kuru visu nekustamo īpašumu nedalītu mantoja jaunākais dēls vai jaunākais tuvākais radinieks. Bija spēkā viduslaikos dažās Senās Indijas zemēs, Anglijā pilsētu tiesībās un Krievijā zemnieku paražu tiesībās. Mūsdienu Latvijas teritorijā viduslaikos un jaunajos laikos sastaopams Latgalē.
Skat. arī: majorāts
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 219. lpp.
