Atšķirības starp "Latifundija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Latifundija''' (lat. ''latifundium''; no ''latus'' - "plašs" + ''fundus'' - "zemes īpašums") - [[Senā Roma|Senajā Romā]] liela valsts vai privāta [[muiža]], kas nodrošināja sevi ar nepieciešamāko lauksaimniecības un amatniecības produkciju. Pamatdarbaspēks bija vergi. Parasti saimniecība tika specializēta kādā vienā virzienā - vīnkopībā, olīvkopībā vai augļkopībā, - kura produkcija tika pārdota tirgū. | + | '''Latifundija''' (lat. ''latifundium''; no ''latus'' - "plašs" + ''fundus'' - "zemes īpašums") - [[Senā Roma|Senajā Romā]] liela valsts vai privāta [[muiža]], kas nodrošināja sevi ar nepieciešamāko lauksaimniecības un amatniecības produkciju. Pamatdarbaspēks bija [[vergi]]. Parasti saimniecība tika specializēta kādā vienā virzienā - vīnkopībā, olīvkopībā vai augļkopībā, - kura produkcija tika pārdota tirgū. Izveidojās līdz ar iekarojumiem vispirms [[Latija|Latijā]], vēlāk arī pārējā Apenīnu pussalā un provincēs. M.ē. pirmajos gs. pakāpeniski saira, ''latifundijas'' sadalot sīkākos [[koloni]]em iznomājamos zemes gabalos. |
| − | + | XVII-XIX gs. par "latifundijām" dažkārt dēvēja lielās plantācijas Amerikā. | |
Skat. arī: [[kvirītu īpašums]], [[bonitārais īpašums]], [[pekūnija]], [[pekūlijs]] | Skat. arī: [[kvirītu īpašums]], [[bonitārais īpašums]], [[pekūnija]], [[pekūlijs]] | ||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 219.-220. lpp. | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 219.-220., 223. lpp. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 18. oktobris, plkst. 05.27
Latifundija (lat. latifundium; no latus - "plašs" + fundus - "zemes īpašums") - Senajā Romā liela valsts vai privāta muiža, kas nodrošināja sevi ar nepieciešamāko lauksaimniecības un amatniecības produkciju. Pamatdarbaspēks bija vergi. Parasti saimniecība tika specializēta kādā vienā virzienā - vīnkopībā, olīvkopībā vai augļkopībā, - kura produkcija tika pārdota tirgū. Izveidojās līdz ar iekarojumiem vispirms Latijā, vēlāk arī pārējā Apenīnu pussalā un provincēs. M.ē. pirmajos gs. pakāpeniski saira, latifundijas sadalot sīkākos koloniem iznomājamos zemes gabalos.
XVII-XIX gs. par "latifundijām" dažkārt dēvēja lielās plantācijas Amerikā.
Skat. arī: kvirītu īpašums, bonitārais īpašums, pekūnija, pekūlijs
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 219.-220., 223. lpp.
