Atšķirības starp "Vidējās bruņinieku tiesības" versijām
m |
m |
||
| (8 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vidējās bruņinieku tiesības''' (vāc. ''Das mittlere Ritterrecht'') - XV gs. sākuma [[Bruņinieku tiesības|bruņinieku tiesību]] kodifikācija [[Livonija|Livonijā]] | + | '''Vidējās bruņinieku tiesības''' (vāc. ''Das mittlere livländische Ritterrecht'') - XV gs. sākuma [[Bruņinieku tiesības|bruņinieku tiesību]] kodifikācija [[Livonija|Livonijā]]. Sastādītas kā privāta tiesību kompilācija viduslejasvācu valodā, kombinējot [[Livonijas spogulis|Livonijas spoguli]] un [[Senākās bruņinieku tiesības]], papildinot šo materiālu arī ar tādām tiesību normām, kādas nekad nebija bijušas spēkā Livonijā, vai jau bija novecojušas. Maz ziņu par dzimtniecības tiesībām, rodamas vērtīgas ziņas par zemnieku [[Desmitā tiesa|desmito tiesu]] un [[desmitnieki]]em, par bišu koku nociršanu (pēc senajām paražu tiesībām), par [[dreļļi]]em un [[parādu kalpi]]em. Bez kādas sistēmas aplūko lēņu un zemes tiesību, civiltiesību un krimināltiesību normas. 1422. gada pieņemtas Limbažu [[Mantāgs|mantāgā]] [[Rīgas arhibīskapija]]s vajadzībām. 1537. gadā tika nodrukātas, kļūstot par pirmo iespiesto tiesību grāmatu mūsdienu Latvijas teritorijā (gan iespiestais teksts, gan saglabājušies noraksti ir pārpilni kļūdu - Kēnigsbergas, Drēzdenes un Stokholmas arhīvos un bibliotēkās, - turklāt sastādītājs norakstījis pantus no Livonijas spoguļa un Senākajām bruņinieku tiesībām nesistemātiski, sajaucot tos kopā). 1648. gada 17. augustā Zviedrijas karaliene Kristīne apstiprināja Vidējās bruņinieku tiesības kā "Vidzemes Likumu grāmatu" jeb "Vidzemes zemes tiesības", kas bija spēkā līdz 1864. gadam (neattiecās uz Ziemeļigauniju). Kvalitatīvākais Vidējo bruņinieku tiesību publicējums ir Bunges "Altlivlands Rechtsbücher". |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 14. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 14. lpp. | ||
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 60. lpp. | * Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 60. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Bunge Friedrich Georg von. Ueber den Sachsenspiegel als Quelle des mittleren und umgearbeiteten livlandischen Ritterrechts. - Riga, 1827 | ||
| + | * Bunge Friedrich Georg von. Altlivlands Rechtsbücher. - Breitkopf und Härtel: Leipzig, 1879 - 264 S. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| 10. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/007.htm Klišāns, V. - Livonija XIII-XVI gs.] | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/007.htm Klišāns, V. - Livonija XIII-XVI gs.] | ||
* [http://turiba2.valsts.lv/vesture/5.1.php Turība - valsts, Livonijas tiesību sistēma] | * [http://turiba2.valsts.lv/vesture/5.1.php Turība - valsts, Livonijas tiesību sistēma] | ||
| + | ---- | ||
* [http://www.balt-hiko.de/einleitung.php Baltische Historische Kommission] | * [http://www.balt-hiko.de/einleitung.php Baltische Historische Kommission] | ||
[[Kategorija:Bruņinieku tiesības]] | [[Kategorija:Bruņinieku tiesības]] | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 28. februāris, plkst. 14.48
Vidējās bruņinieku tiesības (vāc. Das mittlere livländische Ritterrecht) - XV gs. sākuma bruņinieku tiesību kodifikācija Livonijā. Sastādītas kā privāta tiesību kompilācija viduslejasvācu valodā, kombinējot Livonijas spoguli un Senākās bruņinieku tiesības, papildinot šo materiālu arī ar tādām tiesību normām, kādas nekad nebija bijušas spēkā Livonijā, vai jau bija novecojušas. Maz ziņu par dzimtniecības tiesībām, rodamas vērtīgas ziņas par zemnieku desmito tiesu un desmitniekiem, par bišu koku nociršanu (pēc senajām paražu tiesībām), par dreļļiem un parādu kalpiem. Bez kādas sistēmas aplūko lēņu un zemes tiesību, civiltiesību un krimināltiesību normas. 1422. gada pieņemtas Limbažu mantāgā Rīgas arhibīskapijas vajadzībām. 1537. gadā tika nodrukātas, kļūstot par pirmo iespiesto tiesību grāmatu mūsdienu Latvijas teritorijā (gan iespiestais teksts, gan saglabājušies noraksti ir pārpilni kļūdu - Kēnigsbergas, Drēzdenes un Stokholmas arhīvos un bibliotēkās, - turklāt sastādītājs norakstījis pantus no Livonijas spoguļa un Senākajām bruņinieku tiesībām nesistemātiski, sajaucot tos kopā). 1648. gada 17. augustā Zviedrijas karaliene Kristīne apstiprināja Vidējās bruņinieku tiesības kā "Vidzemes Likumu grāmatu" jeb "Vidzemes zemes tiesības", kas bija spēkā līdz 1864. gadam (neattiecās uz Ziemeļigauniju). Kvalitatīvākais Vidējo bruņinieku tiesību publicējums ir Bunges "Altlivlands Rechtsbücher".
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 14. lpp.
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 60. lpp.
- Bunge Friedrich Georg von. Ueber den Sachsenspiegel als Quelle des mittleren und umgearbeiteten livlandischen Ritterrechts. - Riga, 1827
- Bunge Friedrich Georg von. Altlivlands Rechtsbücher. - Breitkopf und Härtel: Leipzig, 1879 - 264 S.
