Atšķirības starp "Okupācija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
Skat. arī [[okupācijas režīms]], [[anšluss]], [[Latvijas okupācija 1940. gadā]], [[Latvijas okupācija 1940.-1944.]], [[ius spolii]] | Skat. arī [[okupācijas režīms]], [[anšluss]], [[Latvijas okupācija 1940. gadā]], [[Latvijas okupācija 1940.-1944.]], [[ius spolii]] | ||
| − | == Literatūra == | + | == Literatūra par šo tēmu == |
* Svešvārdu vārdnīca. - Norden, Rīga, 1996. | * Svešvārdu vārdnīca. - Norden, Rīga, 1996. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 19. maijs, plkst. 16.50
Okupācija (lat. occupatio, no occupare - "pārņemt, ieņemt, piesavināties, sagrābt") - atkarībā no konteksta:
- 1. Īpašuma iegūšanas veids romiešu civiltiesībās, kad tiek pārņemts nevienam nepiederošs īpašums, nolūkā to padarīt par savu īpašumu.
- 2. Svešas valsts teritorijas ieņemšana ar militāru spēku vai tā pielietošanas draudiem. "Teritorija tiek uzskatīta par okupētu, kad tā nonāk svešas armijas varā" (Hāgas 1907. g. Konvencijas pielikuma 42. pants). Izšķir 3 šādas okupācijas veidus:
- Nevienai valstij nepiederošas teritorijas ieņemšana (lat. occupatio imperii) - šādā veidā Rietumu valstis jaunajos laikos ieguva lielāko daļu koloniju citās pasaules daļās.
- Ienaidnieka teritorijas ieņemšana kara laikā (lat. occupatio bellica).
- Svešas teritorijas ieņemšana ar bruņotu spēku vai tā pielietošanas draudiem miera laikā (lat. occupatio pacifica).
Skat. arī okupācijas režīms, anšluss, Latvijas okupācija 1940. gadā, Latvijas okupācija 1940.-1944., ius spolii
Literatūra par šo tēmu
- Svešvārdu vārdnīca. - Norden, Rīga, 1996.
- Bojārs J. Starptautiskās tiesības. - Rīga, 451.-452. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 225., 277. lpp.
