Atšķirības starp "Kurzemes statūti" versijām
m (→Literatūra) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kurzemes un Zemgales muižniecības tiesības un likumi''' (viduslat. ''Jura et leges in usum nobilitatis Curlandiae et Semigalliae'') jeb '''Kurzemes statūti''' (viduslat. ''Statuta Curlandica'') - 1617. gada 18. martā [[Žečpospoļita]]s karaļa komisijas izsludināts [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s likumu krājums ([[statūts]]). Izstrādāja, [[Kodifikācija|kodificējot]] [[Piltenes statūti|Piltenes Statūtu]], [[Livonijas tiesības]], [[romiešu tiesības]] poļu un [[kanoniskās tiesības]]. Sākotnēji Statūti tika lietoti tikai neoficiālos norakstos (pirmais drukātais variants 1727. gadā), tāpēc figurēja vairākas statūtu redakcijas. Saturā visplašāk aplūkotas muižniecības tiesības, mazāk krimināltiesības. [[Dzimtļaudis]] pielīdzināti kustamajam īpašumam un tos skāra lietu tiesību panti. Spēkā līdz 1865. gadam. | + | '''Kurzemes un Zemgales muižniecības tiesības un likumi''' (viduslat. ''Jura et leges in usum nobilitatis Curlandiae et Semigalliae'') jeb '''Kurzemes statūti''' (viduslat. ''Statuta Curlandica'') - 1617. gada 18. martā [[Žečpospoļita]]s karaļa atsūtītās komisijas bīskapa Kučborska vadītā izsludināts [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s likumu krājums ([[statūts]]). Tika izsludināti vienlaikus ar [[Valdības formula|Valdības formulu]]. |
| + | |||
| + | Izstrādāja, [[Kodifikācija|kodificējot]] [[Piltenes statūti|Piltenes Statūtu]], [[Livonijas tiesības]], [[romiešu tiesības]] poļu un [[kanoniskās tiesības]]. Sākotnēji Statūti tika lietoti tikai neoficiālos norakstos (pirmais drukātais variants 1727. gadā), tāpēc figurēja vairākas statūtu redakcijas. Statūtu pirmajā daļā bija aplūkota tiesu darbība, otrajā daļā apkopotas civiltiesības, trešajā – krimināltiesības. Saturā visplašāk aplūkotas muižniecības tiesības, mazāk krimināltiesības. [[Dzimtļaudis]] pielīdzināti kustamajam īpašumam un tos skāra lietu tiesību panti. Spēkā līdz 1865. gadam. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| + | * 1617. g. “Kurzemes statūtu” satura rādītājs - LVVA, 640. f., 3. apr., 628. l. | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 163. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 163. lpp. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 22. jūnijs, plkst. 18.15
Kurzemes un Zemgales muižniecības tiesības un likumi (viduslat. Jura et leges in usum nobilitatis Curlandiae et Semigalliae) jeb Kurzemes statūti (viduslat. Statuta Curlandica) - 1617. gada 18. martā Žečpospoļitas karaļa atsūtītās komisijas bīskapa Kučborska vadītā izsludināts Kurzemes un Zemgales hercogistes likumu krājums (statūts). Tika izsludināti vienlaikus ar Valdības formulu.
Izstrādāja, kodificējot Piltenes Statūtu, Livonijas tiesības, romiešu tiesības poļu un kanoniskās tiesības. Sākotnēji Statūti tika lietoti tikai neoficiālos norakstos (pirmais drukātais variants 1727. gadā), tāpēc figurēja vairākas statūtu redakcijas. Statūtu pirmajā daļā bija aplūkota tiesu darbība, otrajā daļā apkopotas civiltiesības, trešajā – krimināltiesības. Saturā visplašāk aplūkotas muižniecības tiesības, mazāk krimināltiesības. Dzimtļaudis pielīdzināti kustamajam īpašumam un tos skāra lietu tiesību panti. Spēkā līdz 1865. gadam.
Literatūra par šo tēmu
- 1617. g. “Kurzemes statūtu” satura rādītājs - LVVA, 640. f., 3. apr., 628. l.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 163. lpp.
