Atšķirības starp "Briedis Fridrihs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls: | + | [[Attēls:Briedis_Fridrihs.jpg|right|thumb|200px|]] |
'''Frīdrihs Briedis''' arī '''Fridrichs Breedis''' (kr. ''Бриедис Фридрих, Андреевич'', 1888.-1918.) - [[Krievijas impērija]]s armijas virsnieks, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka komandieris, dienesta laikā viens no populārākajiem un zināmākajiem latviešu virsniekiem. | '''Frīdrihs Briedis''' arī '''Fridrichs Breedis''' (kr. ''Бриедис Фридрих, Андреевич'', 1888.-1918.) - [[Krievijas impērija]]s armijas virsnieks, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka komandieris, dienesta laikā viens no populārākajiem un zināmākajiem latviešu virsniekiem. | ||
| 17. rindiņa: | 17. rindiņa: | ||
Attēls:Breedis_Fridrichs_apbalvo.jpeg|kapteinis F.Briedis apbalvo 1. Daugavgrīvas bataljona strēlniekus par varonību jūlija kaujās (1916. gada vasara) | Attēls:Breedis_Fridrichs_apbalvo.jpeg|kapteinis F.Briedis apbalvo 1. Daugavgrīvas bataljona strēlniekus par varonību jūlija kaujās (1916. gada vasara) | ||
Attēls:Kapitans_Breedis.jpg|štabskapteinis (1916.) | Attēls:Kapitans_Breedis.jpg|štabskapteinis (1916.) | ||
| + | Attēls:Breedis_Fridrichs.jpg| | ||
Attēls:Pulkwedis_Breedis.jpg|pulka komandieris (1917.) | Attēls:Pulkwedis_Breedis.jpg|pulka komandieris (1917.) | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 29. oktobris, plkst. 15.45
Frīdrihs Briedis arī Fridrichs Breedis (kr. Бриедис Фридрих, Андреевич, 1888.-1918.) - Krievijas impērijas armijas virsnieks, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka komandieris, dienesta laikā viens no populārākajiem un zināmākajiem latviešu virsniekiem.
Dzimis 23. jūnijā (p.v.st.) Vitebskas guberņas Lovšas pagastā (mūsd. Baltkrievijā), Krievijas impērijā. Pareizticīgais. Zemnieka Andreja Brieža jaunākais dēls (no trijiem). Pamatizglītību guvis pagastskolā un Vitebskas evanģēliski luteriskajā draudzes skolā, turpināja mācības Daugavpils pilsētas skolā. Tur iemācījies latviešu valodu (akcents saglabājies visu mūžu). 1906. gadā iestājās Pēterburgas Vladimira karaskolā (Владимирское военное училище), kurā gatavoja kājnieku virsniekus. Skolasbiedru vidū izcēlies ar centību, askētisku dzīvesveidu, labu koordināciju, izcilām sekmēm paukošanā un kartogrāfijā. Aizrāvies ar fiziskiem vingrinājumiem. To absolvēja 1909. gadā, iegūstot podporučika dienesta pakāpi. Sāka dienēt Dvinskas garnizonā 99. Ivangorodas kājnieku pulkā (99–й Ивангородский пехотный полк). 1912. gadā paaugstināts par poručiku. Šajā laikā publicējis militāri teorētisku analīzi "Vācu kara taktikas pamatprincipi un varbūtējās kara kampaņas". 1912. gada ziemā apprecējās ar Dvinskas dzelzceļa darbnīcu vecākā grāmatveža meitu Kseniju Libermani (lai apprecētos, līgavai nācās no jūdaisma konvertēties pareizticībā). 1914. gadā iestājies kara akadēmijā pie Viļņas kara apgabala štāba, taču kara dēļ mācības pārtrauca. I Pasaules karam sākoties, 25. divīzija ģenerāļa Rennenkampfa 1. armijas sastāvā devās uz fronti Austrumprūsijā. 17. augustā šķērsoja frontes līniju veikt izlūkdarbību pretinieka aizmugurē - turpmāk uzņēmās veikt izlūkvienības vadītāja funkcijas. Par savu izlūkgājienu pie Vilkavišķiem apbalvots ar Jura zelta zobenu. Oktobrī par veiksmīgu izlūkoperāciju Mariampoles apvidū apbalvots ar Jura krustu, bet decembrī pirmo reizi ievainots un kontuzēts. Vairākkārt viņam pārmesta nerēķināšanās ar realitāti un nevajadzīgs risku. 1915. gada 1. augustā pēc paša lūguma norīkots uz jaunveidojamajiem latviešu strēlnieku bataljoniem, un ieradās Daugavgrīvas cietoksnī 27. augustā un uzņēmās vadīt 1. bataljona 1. rotu. Ar savu rotu jau 16. oktobrī piedalījies kaujās pie Misas upes. 1916. gada 8. martā pie Ķekavas granātas šķemba sadragāja viņa žokļa kaulu un Briedis tika hospitalizēts. Par izrādīto varonību paaugstināts par kapitanu. Atgriezies ierindā jau pēc dažu nedēļu ārstēšanās. Piedalījies Ziemassvētku kaujās. Kauju laikā smagi ievainots ar sprāgstošo lodi, pēc atveseļošanās 26.03.1917. paaugstināts par apakšpulkvedi, uzticot 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka komandēšanu. 1917. gada 17. augustā paaugstināts par pulkvedi. Atgriezies 1. Daugavgrīvas pulkā pēc ārstēšanās, uzreiz tika arestēts, taču izbēdzis no ieslodzījuma un devies uz Iekškrieviju. 1918. gada janvārī dibinājis Latviešu karavīru nacionālo savienību. Piedalījies sacelšanās organizēšanā Ribinskā pie Volgas. Ticis arestēts, taču tad atbrīvots. 1918. gada 23. jūlijā pēc kāda Erdmaņa denunciācijas arestēts vēlreiz par līdzdalību esera B. Savinkova (1879.-1927.) izveidotajā "Dzimtenes un brīvības glābšanas savienībā", kurā pulkvedim Briedim tikusi uzticēta izlūkošana, pretizlūkošana un antiboļševistiska propaganda latviešu strēlnieku vidū. Pratināšanās līdzdalību šajā organizācijā noliedzis. 1918. gadā Maskavā, Butirku cietumā, naktī no 28. uz 29. augustu nošauts (eksekūciju īstenoja Jānis Liepiņlauzis) kā kontrrevolucionārās kustības organizators.[1]
Apbalvojumi:
- IV šķiras Jura krusts (орден Св. Георгия 4–й степени)
- Jura zelta zobens "Par drosmi" (Георгиевское золотое оружие «За храбрость»)
- IV škiras Sv. Vladimira ordenis ar zobeniem (орден Св. Владимира с мечами)
- II, III, IV šķiras Sv. Annas ordeņi (орден Св. Анны)
- II, III šķiras Sv. Staņislava ordeņi (орден Св. Станислава)
- I (Nr.3), II (Nr.3), III (Nr.82) šķiras Lāčplēša Kara ordeņi[2]
Satura rādītājs
Attēli
poručiks F.Briedis (1. rindā 2. no labās) latviešu strēlnieku bataljonu apvienotās lazaretes palātā (1916. gada aprīlis)
kapteinis F.Briedis apbalvo 1. Daugavgrīvas bataljona strēlniekus par varonību jūlija kaujās (1916. gada vasara)
štabskapteinis (1916.)
pulka komandieris (1917.)
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Lobe. Nacionālais varonis pulkv. Briedis. // Kadets. 1924., septembris, 10.-13. lpp.
- ↑ Apbalvots pēc nāves 1920. un 1927. gadā par piedalīšanos gandrīz visās strēlnieku kaujās Rīgas aizstāvēšanā un Ziemassvētku kaujās. Bet III šķiras LkO piešķirts īpaši par to, ka naktī uz 1916. gada 23. decembri Briedis ar savu bataljonu bez artilērijas sagatavošanas pirmie pārrāva vācu aizžogojumus un ielauzās ierakumos, izsita pretinieku no pozīcijām un, to vajādami, ieņēma vācu smagās artilērijas bateriju, kur Briedis tika ievainots.
Literatūra par šo tēmu
- Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Jāņa sēta Rīga, 1995., 94. lpp.
- Červinskis E. Leģendārākais strēlnieks. // Klubs. Nr2. (182.), 2010., 30.-32. lpp.
- Stinkulis Vilnis. Pulkvedis Frīdrihs Briedis. - Strēlnieks: Rīga, 1992. - 53 lp.
