Atšķirības starp "Taleirāna-Perigora, Doroteja de" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''laulība''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''laulība''' | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1809.-1824. | + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1809.-1824. Edmons de Taleirāns-Perigors |
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''bērni''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''bērni''' | ||
| 40. rindiņa: | 40. rindiņa: | ||
|} | |} | ||
| − | '''Doroteja Johanna de Taleirana-Perigora, hercogiene Dino-Sagāna''' (fr. ''Dorotea de Talleyrand-Périgord, duchesse de Dino-Sagan'', vāc. ''Dorothea Jochanna von Kurland, Herzogin von Dino-Sagan''; 1793.-1862.), dzimusi '''fon Bīrona''' (''von Biron'') - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[Princis|princese]], Dino hercogiene, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā | + | '''Doroteja Johanna de Taleirana-Perigora, hercogiene Dino-Sagāna''' (fr. ''Dorotea de Talleyrand-Périgord, duchesse de Dino-Sagan'', vāc. ''Dorothea Jochanna von Kurland, Herzogin von Dino-Sagan''; 1793.-1862.), dzimusi '''fon Bīrona''' (''von Biron'') - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[Princis|princese]], Dino hercogiene, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. |
| − | Dzimusi 1793. gadā Fridrihsfeldes pilī, Prūsijā (politiskās nedrošības dēļ viņas māte [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|hercogiene Doroteja]] jau bija pārcēlusies uz laiku dzīvot Prūsijas karaļnama aizgādībā).<ref>Daudzi laikabiedri par īsto tēvu uzskatīja grāfu Aleksandru Batovski, kurš bija hercogienes tuvs draugs kopš Varšavas misijas laika, taču avoti liecina, ka 1792. gada decembrī un 1793. gada janvārī Batovskis bija misijā Vācijā un fiziski nevarēja būt tēvs šim bērnam.</ref> Bērnību pavadīja Lēbihavā, Tannenfeldas pilī, kā arī ciemojoties pie savas krustmātes, Prūsijas princeses Luīzes. Guvusi lielisku izgītību privātskolotāja, bijušā [[Jezuīti|jezuīta]] Piatolli - pirms tam kņaza Ļubomirska privātskolotājs, karaļa sekretārs - uzraudzībā. Pēc tēva, [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|hercoga Pētera]], nāves Doroteja mantoja [[Dzimtmuiža|dzimtmuižu]] Vartenbergā, kā arī visu, kas nāk tai līdzi, un dzimtmuižu Vācijas Vartenbergā ''cum appertinentiis'' Silēzijā, kļūstot par vienu no nodrošinātākajām jaunajām sievietēm Eiropā. 1806. gadā apciemoja Kurzemi. 1809. gada 23. aprīlī Frankfurtē salaulājās<ref>Laulību līgums tika noslēgts 1809. gada 15. aprīlī Lēbihavā.</ref> ar Francijas ārlietu ministra [[Taleirāns-Perigors Šarls Moriss de|de Taleirāna]] (''Charles Maurice de Talleyrand-Périgord'') brāļadēlu, ģenerālleitnantu, [[Grāfs|grāfu]] Aleksandru Edmonu de Taleiranu-Perigoru (''de Talleyrand-Périgord'').<ref>Laulība izjuka 1818. gadā, tika oficiāli šķirta 06.11.1824.</ref> 1810. gadā, 17 gadu vecumā kļuva par Francijas imperatores Marijas Luīzes galma dāmu. | + | Dzimusi 1793. gadā Fridrihsfeldes pilī, Prūsijā (politiskās nedrošības dēļ viņas māte [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|hercogiene Doroteja]] jau bija pārcēlusies uz laiku dzīvot Prūsijas karaļnama aizgādībā).<ref>Daudzi laikabiedri par īsto tēvu uzskatīja grāfu Aleksandru Batovski, kurš bija hercogienes tuvs draugs kopš Varšavas misijas laika, taču avoti liecina, ka 1792. gada decembrī un 1793. gada janvārī Batovskis bija misijā Vācijā un fiziski nevarēja būt tēvs šim bērnam.</ref> Bērnību pavadīja Lēbihavā, Tannenfeldas pilī, kā arī ciemojoties pie savas krustmātes, Prūsijas princeses Luīzes. Guvusi lielisku izgītību privātskolotāja, bijušā [[Jezuīti|jezuīta]] Piatolli - pirms tam kņaza Ļubomirska privātskolotājs, karaļa sekretārs - uzraudzībā. Pēc tēva, [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|hercoga Pētera]], nāves Doroteja mantoja [[Dzimtmuiža|dzimtmuižu]] Vartenbergā, kā arī visu, kas nāk tai līdzi, un dzimtmuižu Vācijas Vartenbergā ''cum appertinentiis'' Silēzijā, kļūstot par vienu no nodrošinātākajām jaunajām sievietēm Eiropā. 1806. gadā apciemoja Kurzemi. 1809. gada 23. aprīlī Frankfurtē salaulājās<ref>Laulību līgums tika noslēgts 1809. gada 15. aprīlī Lēbihavā.</ref> ar Francijas ārlietu ministra [[Taleirāns-Perigors Šarls Moriss de|de Taleirāna]] (''Charles Maurice de Talleyrand-Périgord'') brāļadēlu, ģenerālleitnantu, [[Grāfs|grāfu]] Aleksandru Edmonu de Taleiranu-Perigoru (''de Talleyrand-Périgord'').<ref>Laulība izjuka 1818. gadā, tika oficiāli šķirta 06.11.1824.</ref> 1810. gadā, 17 gadu vecumā kļuva par Francijas imperatores Marijas Luīzes galma dāmu. 1816. gada februārī piedzemdēja ārlaulības bērnu<Bērna tēvs it kā esot grāfs Klams.</ref>, kas atdots audzināšanai kādā vienkāršu bohēmiešu ģimenē. |
1815. gadā devās uz Vīni līdzi sava vīra tēvocim Taleirānam, kur kļuva par vienu no nopietnākajām figūrām tā laika Francijas politikā, aktīvi piedalījās antibonapartiskās koalīcijas veidošanā, [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] intrigās utt. Dzīves pēdējos gadus viņa aizvadīja Lejassilēzijā, savā Sagānas pilī, kur nomira 1862. gadā. | 1815. gadā devās uz Vīni līdzi sava vīra tēvocim Taleirānam, kur kļuva par vienu no nopietnākajām figūrām tā laika Francijas politikā, aktīvi piedalījās antibonapartiskās koalīcijas veidošanā, [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] intrigās utt. Dzīves pēdējos gadus viņa aizvadīja Lejassilēzijā, savā Sagānas pilī, kur nomira 1862. gadā. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 17. novembris, plkst. 16.18
| |
| dzimusi | 21.08.1793. Berlīnē, Fridrihsfeldes pilī |
| mirusi | 19.09.1862. Sagānā, Sagānas pilī |
| laulība | 1809.-1824. Edmons de Taleirāns-Perigors |
| bērni |
|
| ārlaulības bērni |
|
| tēvs | Pēteris fon Bīrons |
| māte | Anna Doroteja fon Bīrona |
| tituli |
|
| |
Doroteja Johanna de Taleirana-Perigora, hercogiene Dino-Sagāna (fr. Dorotea de Talleyrand-Périgord, duchesse de Dino-Sagan, vāc. Dorothea Jochanna von Kurland, Herzogin von Dino-Sagan; 1793.-1862.), dzimusi fon Bīrona (von Biron) - Kurzemes un Zemgales princese, Dino hercogiene, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.
Dzimusi 1793. gadā Fridrihsfeldes pilī, Prūsijā (politiskās nedrošības dēļ viņas māte hercogiene Doroteja jau bija pārcēlusies uz laiku dzīvot Prūsijas karaļnama aizgādībā).[1] Bērnību pavadīja Lēbihavā, Tannenfeldas pilī, kā arī ciemojoties pie savas krustmātes, Prūsijas princeses Luīzes. Guvusi lielisku izgītību privātskolotāja, bijušā jezuīta Piatolli - pirms tam kņaza Ļubomirska privātskolotājs, karaļa sekretārs - uzraudzībā. Pēc tēva, hercoga Pētera, nāves Doroteja mantoja dzimtmuižu Vartenbergā, kā arī visu, kas nāk tai līdzi, un dzimtmuižu Vācijas Vartenbergā cum appertinentiis Silēzijā, kļūstot par vienu no nodrošinātākajām jaunajām sievietēm Eiropā. 1806. gadā apciemoja Kurzemi. 1809. gada 23. aprīlī Frankfurtē salaulājās[2] ar Francijas ārlietu ministra de Taleirāna (Charles Maurice de Talleyrand-Périgord) brāļadēlu, ģenerālleitnantu, grāfu Aleksandru Edmonu de Taleiranu-Perigoru (de Talleyrand-Périgord).[3] 1810. gadā, 17 gadu vecumā kļuva par Francijas imperatores Marijas Luīzes galma dāmu. 1816. gada februārī piedzemdēja ārlaulības bērnu<Bērna tēvs it kā esot grāfs Klams.</ref>, kas atdots audzināšanai kādā vienkāršu bohēmiešu ģimenē.
1815. gadā devās uz Vīni līdzi sava vīra tēvocim Taleirānam, kur kļuva par vienu no nopietnākajām figūrām tā laika Francijas politikā, aktīvi piedalījās antibonapartiskās koalīcijas veidošanā, Vīnes kongresa intrigās utt. Dzīves pēdējos gadus viņa aizvadīja Lejassilēzijā, savā Sagānas pilī, kur nomira 1862. gadā.
Satura rādītājs
Doroteja Vīnē (1815.)
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Daudzi laikabiedri par īsto tēvu uzskatīja grāfu Aleksandru Batovski, kurš bija hercogienes tuvs draugs kopš Varšavas misijas laika, taču avoti liecina, ka 1792. gada decembrī un 1793. gada janvārī Batovskis bija misijā Vācijā un fiziski nevarēja būt tēvs šim bērnam.
- ↑ Laulību līgums tika noslēgts 1809. gada 15. aprīlī Lēbihavā.
- ↑ Laulība izjuka 1818. gadā, tika oficiāli šķirta 06.11.1824.
Literatūra par šo tēmu
- Mišelīna Dipuī. Dino hercogiene : Taleirāna mūza, Kurzemes princese. - Atēna: Rīga, 2006. - 330 lpp. ISBN 998434195X
- Kurzemes hercogienes Dorotejas vēstules = Briefe der Herzogin Dorothea von Kurland. / Kvaskova, V. (sast.). - Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs: Rīga, 1999. ISBN 9984-9184-4-4
- Emilie von Binzer. Drei Sommer in Löbichau 1819–21. - Stuttgart 1877
- Philip Ziegler. Die Herzogin von Dino, Talleyrands letzte Vertraute. - München 1965
- Clemens Brühl. Die Sagan. - Berlin 1941
- Sabine und Klaus Hofmann. Zwischen Metternich und Talleyrand. Der Musenhof der Herzogin von Kurland im Schloss zu Löbichau. - Museum Burg Posterstein, 2004
- Christoph August Tiedge. Anna Charlotte Dorothea. Letzte Herzogin von Kurland. - F. A. Brockhaus, Leipzig 1823
- Philip Ziegler. The Duchess of Dino. - Colins, London, 1962, ISBN 1842125869
- Gaston Palewski. Le miroir de Talleyrand: lettres inedites a la duchesse de Courlande pendant le Congres de Vienne. - Perrin, 1976, ISBN 226200014X
Resursi internetā par šo tēmu
- Portreti iekš wikimedia.org
- Christoph August Tiedge: Anna Charlotte Dorothea. Letzte Herzogin von Kurland. F. A. Brockhaus, Leipzig 1823
- Dorothea, Herzogin von Kurland - Damen Conversations Lexikon
- Ein deutsch-französisches Schicksal Von Dorothée von Kurland bis zur Herzogin von Sagan (1793-1862)
