Atšķirības starp "Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija" versijām
No ''Vēsture''
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | Krievijas '''Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija''' (kr. ''Северо-Западная армия'') - 1919. gada 1. jūnijā izveidota dalībai [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] pret [[lielinieki]]em. Skaitliskais sastāvs 1919. gada jūlijā bija 17 500 viru, oktobrī - aptuveni 18 000 vīru, novembrī - aptuveni 15 000 | + | Krievijas '''Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija''' (kr. ''Северо-Западная армия'') - 1919. gada 1. jūnijā izveidota dalībai [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] pret [[lielinieki]]em. Skaitliskais sastāvs 1919. gada jūlijā bija 17 500 viru, oktobrī - aptuveni 18 000 vīru, novembrī - aptuveni 15 000 vīru. Darbojās Pleskavas apkaimē. Komandieri: |
* 19.06.1919.-02.10.1919. ģenerālmajors Rodzjanko (''генерал-майор А.П. Родзянко''); | * 19.06.1919.-02.10.1919. ģenerālmajors Rodzjanko (''генерал-майор А.П. Родзянко''); | ||
* 02.10.1919.-28.11.1919. ģenerālis N.Judeničs (''генерал от инфантерии Н. Н. Юденич''); | * 02.10.1919.-28.11.1919. ģenerālis N.Judeničs (''генерал от инфантерии Н. Н. Юденич''); | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 26. decembris, plkst. 13.51
Krievijas Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija (kr. Северо-Западная армия) - 1919. gada 1. jūnijā izveidota dalībai Krievijas pilsoņu karā pret lieliniekiem. Skaitliskais sastāvs 1919. gada jūlijā bija 17 500 viru, oktobrī - aptuveni 18 000 vīru, novembrī - aptuveni 15 000 vīru. Darbojās Pleskavas apkaimē. Komandieri:
- 19.06.1919.-02.10.1919. ģenerālmajors Rodzjanko (генерал-майор А.П. Родзянко);
- 02.10.1919.-28.11.1919. ģenerālis N.Judeničs (генерал от инфантерии Н. Н. Юденич);
- 28.11.1919.-22.01.1920. ģenerālleitnants Glazenaps (генерал-лейтенант П. В. Глазенап).
Galu galā cieta sakāvi un izformējās 1920. gada 22. janvārī.
Literatūra par šo tēmu
- Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921
- Смирнов К. Начало Северо-западной армии. // Белое дело. т.1 - Берлин, 1926
- Ливен А.П. В Южной Прибалтике. // Белое дело. т.3 Берлин, 1927
