Atšķirības starp "Latvijas padomju valdība" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Latvijas Padomju valdība (LPV)''' - augstākā valsts varas institūcija [[LSPR]], izveidota 1919. gada 24. janvārī. Komisāru padomi (ministru kabinetu) izveidoja [[Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju 1. kongress|Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju Centrālās izpildkomitejas]] sēdē, kur tika ievēlēti 11 locekļi: | + | '''Latvijas Padomju valdība (LPV)''' - augstākā valsts varas institūcija [[LSPR]], izveidota 1919. gada 24. janvārī. Komisāru padomi (ministru kabinetu) izveidoja [[Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju 1. kongress|Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju Centrālās izpildkomitejas]] sēdē, kur tika ievēlēti 11 locekļi: Komisāru padomes priekšēdētājs P.Stučka, vietnieki J.Daniševskis un J.Lencmanis (Iekšlietu tautas komisārs), sekretārs J.Šilfs (Jaunzems), komisāri: D.Beika (rūpniecības komisārs), J.Bērziņš, R.Endrups (finanšu, vēlāk pārtikas komisārs), O.Kārkliņš, K.Krastiņš (laikraksta "Cīņa" redaktors), K.Pētersons (kara komisārs), F.Roziņš (zemkopības komisārs). Visiem padomju valdības locekļiem bija noteikts atalgojums apmēram 800 rubļu apmērā. Pārvaldes aparāts sadalīts 16 komisariātos (ministrijās), no kuriem 14 bija apvienoti atsevišķās padomēs: Tautsaimniecības padomē, Revolucionārās cīņas padomē, Sociālās apgādības un izglītības padomē. |
[[Latvijas komunistiskā partija|LKP]] 6. kongresā (01.-06.03.1919.) tika pieņemts lēmums, ka "LKP CK jābūt reizē Latvijas Padomju valdībai, un ievēlēja 15 Centrālkomitejas locekļus, kuri automātiski kļuva arī par valdības komisāriem. Līdz 1919. gada 22. maijam LPV atradās Rīgā, bet, nākot iekšā pilsētā [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] vienībām, evakuējās uz Veļikije Luki. 11.06.1919. [[KK(b)P]] CK nolēma samazināt LPV locekļu skaitu: priekšsēdētājs P.Stučka, vietnieks J.Lencmanis, sekretārs K.Kauliņš, nozaru padomju priekšsēdētāji D.Beika, S.Berģis, O.Kārkliņš, K.Pētersons. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]] zaudējusi kontroli par kādu Latvijas teritorijas daļu, būdama evakuācijā [[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika|KSFPR]], 1920. gada 13. janvārī LPV pasludināja pašlikvidēšanos. | [[Latvijas komunistiskā partija|LKP]] 6. kongresā (01.-06.03.1919.) tika pieņemts lēmums, ka "LKP CK jābūt reizē Latvijas Padomju valdībai, un ievēlēja 15 Centrālkomitejas locekļus, kuri automātiski kļuva arī par valdības komisāriem. Līdz 1919. gada 22. maijam LPV atradās Rīgā, bet, nākot iekšā pilsētā [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] vienībām, evakuējās uz Veļikije Luki. 11.06.1919. [[KK(b)P]] CK nolēma samazināt LPV locekļu skaitu: priekšsēdētājs P.Stučka, vietnieks J.Lencmanis, sekretārs K.Kauliņš, nozaru padomju priekšsēdētāji D.Beika, S.Berģis, O.Kārkliņš, K.Pētersons. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]] zaudējusi kontroli par kādu Latvijas teritorijas daļu, būdama evakuācijā [[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika|KSFPR]], 1920. gada 13. janvārī LPV pasludināja pašlikvidēšanos. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. februāris, plkst. 14.35
Latvijas Padomju valdība (LPV) - augstākā valsts varas institūcija LSPR, izveidota 1919. gada 24. janvārī. Komisāru padomi (ministru kabinetu) izveidoja Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju Centrālās izpildkomitejas sēdē, kur tika ievēlēti 11 locekļi: Komisāru padomes priekšēdētājs P.Stučka, vietnieki J.Daniševskis un J.Lencmanis (Iekšlietu tautas komisārs), sekretārs J.Šilfs (Jaunzems), komisāri: D.Beika (rūpniecības komisārs), J.Bērziņš, R.Endrups (finanšu, vēlāk pārtikas komisārs), O.Kārkliņš, K.Krastiņš (laikraksta "Cīņa" redaktors), K.Pētersons (kara komisārs), F.Roziņš (zemkopības komisārs). Visiem padomju valdības locekļiem bija noteikts atalgojums apmēram 800 rubļu apmērā. Pārvaldes aparāts sadalīts 16 komisariātos (ministrijās), no kuriem 14 bija apvienoti atsevišķās padomēs: Tautsaimniecības padomē, Revolucionārās cīņas padomē, Sociālās apgādības un izglītības padomē.
LKP 6. kongresā (01.-06.03.1919.) tika pieņemts lēmums, ka "LKP CK jābūt reizē Latvijas Padomju valdībai, un ievēlēja 15 Centrālkomitejas locekļus, kuri automātiski kļuva arī par valdības komisāriem. Līdz 1919. gada 22. maijam LPV atradās Rīgā, bet, nākot iekšā pilsētā Latvijas zemessardzes vienībām, evakuējās uz Veļikije Luki. 11.06.1919. KK(b)P CK nolēma samazināt LPV locekļu skaitu: priekšsēdētājs P.Stučka, vietnieks J.Lencmanis, sekretārs K.Kauliņš, nozaru padomju priekšsēdētāji D.Beika, S.Berģis, O.Kārkliņš, K.Pētersons. Latvijas Neatkarības karā zaudējusi kontroli par kādu Latvijas teritorijas daļu, būdama evakuācijā KSFPR, 1920. gada 13. janvārī LPV pasludināja pašlikvidēšanos.
Skat. arī: Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas pagaidu padomju valdība, Niedras valdība
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 189. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp.
- Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - A.Gulbis, Rīga, 1930.
