Atšķirības starp "Vācbaltu progresīvā partija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Vācbaltu progresīvā partija''' - [[politiskā partija]] [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Latvijas Republikā, izveidota 1918. gada decembrī. Partijas sociālā bāze pamatā bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] liberālā [[inteliģence]]. Līderi: [[barons]] E. fon Rozenbergs, V.Šreiners, P.Klūge, B.Frēlihs. | '''Vācbaltu progresīvā partija''' - [[politiskā partija]] [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Latvijas Republikā, izveidota 1918. gada decembrī. Partijas sociālā bāze pamatā bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] liberālā [[inteliģence]]. Līderi: [[barons]] E. fon Rozenbergs, V.Šreiners, P.Klūge, B.Frēlihs. | ||
| − | Iekšpolitiskajos notikumos pirmā atzina jaundibināto Latvijas valsti kā savu un piedalījās tās tapšanā un [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība]]s darbībā (fon Rozenbergs kļuva par valsts kontrolieri, fon Klots - par tirdzniecības un rūpniecības ministra vietnieku). Pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] pēc [[Antante]]s misijas pieprasījuma partijas pārstāvji 13.07.1919. tika pielaisti līdzdarboties [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomē]] (advokāts E. fon Rozenbergs, žurnālisti O.Grosbergs un V.Baums, inženieris V.Šreiners un uzņēmējs A. fon Klots). [[Latvijas Republikas Satversmes Sapulce|Satversmes sapulcē]] partiju pārstāvēja P.Klūge. Partija piedalījās visās [[Saeima]]s vēlēšanās, veidojot Latvijas vācbaltu frakciju. Vācbaltu | + | Iekšpolitiskajos notikumos pirmā atzina jaundibināto Latvijas valsti kā savu un piedalījās tās tapšanā un [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība]]s darbībā (fon Rozenbergs kļuva par valsts kontrolieri, fon Klots - par tirdzniecības un rūpniecības ministra vietnieku). Pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] pēc [[Antante]]s misijas pieprasījuma partijas pārstāvji 13.07.1919. tika pielaisti līdzdarboties [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomē]] (advokāts E. fon Rozenbergs, žurnālisti O.Grosbergs un V.Baums, inženieris V.Šreiners un uzņēmējs A. fon Klots). [[Latvijas Republikas Satversmes Sapulce|Satversmes sapulcē]] partiju pārstāvēja P.Klūge. Partija piedalījās visās [[Saeima]]s vēlēšanās, veidojot Latvijas vācbaltu frakciju. Pamatā centās panākt etnisko līdztiesību un pretojās diskriminācijai pēc etniskām pazīmēm, aizstāvēja vācbaltu tiesības, centās rast kompromisus ar latviešu pilsonisko aprindu politisko spiedienu. Vācbaltu progresīvās partijas darbība tika apturēta un pati tā likvidēta pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma. |
[[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 9. marts, plkst. 06.23
Vācbaltu progresīvā partija - politiskā partija Baltijas guberņās un Latvijas Republikā, izveidota 1918. gada decembrī. Partijas sociālā bāze pamatā bija vācbaltiešu liberālā inteliģence. Līderi: barons E. fon Rozenbergs, V.Šreiners, P.Klūge, B.Frēlihs.
Iekšpolitiskajos notikumos pirmā atzina jaundibināto Latvijas valsti kā savu un piedalījās tās tapšanā un Latvijas Republikas Pagaidu valdības darbībā (fon Rozenbergs kļuva par valsts kontrolieri, fon Klots - par tirdzniecības un rūpniecības ministra vietnieku). Pēc Strazdumuižas pamiera pēc Antantes misijas pieprasījuma partijas pārstāvji 13.07.1919. tika pielaisti līdzdarboties Latvijas Tautas padomē (advokāts E. fon Rozenbergs, žurnālisti O.Grosbergs un V.Baums, inženieris V.Šreiners un uzņēmējs A. fon Klots). Satversmes sapulcē partiju pārstāvēja P.Klūge. Partija piedalījās visās Saeimas vēlēšanās, veidojot Latvijas vācbaltu frakciju. Pamatā centās panākt etnisko līdztiesību un pretojās diskriminācijai pēc etniskām pazīmēm, aizstāvēja vācbaltu tiesības, centās rast kompromisus ar latviešu pilsonisko aprindu politisko spiedienu. Vācbaltu progresīvās partijas darbība tika apturēta un pati tā likvidēta pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma.
