Vācbaltu progresīvā partija

Vācbaltu progresīvā partija (vc. Deutsch-baltische Fortschrittliche Partei (DbFP)) - politiskā partija Latvijas Republikā, izveidota 1918. gada decembrī. Partijas sociālā bāze pamatā bija vācbaltiešu liberālā inteliģence. Līderi: barons E. fon Rozenbergs, V.Šreiners, P.Klūge, B.Frēlihs.

Pirmā no vācbaltiešu partijām atzina jaundibināto Latvijas valsti kā savu un piedalījās tās tapšanā un Latvijas Republikas Pagaidu valdības darbībā (fon Rozenbergs kļuva par valsts kontrolieri, fon Klots - par tirdzniecības un rūpniecības ministra vietnieku). Pēc Strazdumuižas pamiera pēc Antantes misijas pieprasījuma partijas pārstāvji 13.07.1919. tika pielaisti līdzdarboties Latvijas Tautas padomē (advokāts E. fon Rozenbergs, žurnālisti O.Grosbergs un V.Baums, inženieris V.Šreiners un uzņēmējs A. fon Klots). Satversmes sapulcē partiju pārstāvēja P.Klūge. Partija piedalījās visās Saeimas vēlēšanās, veidojot Latvijas vācbaltu frakciju. Pamatā centās panākt etnisko līdztiesību un pretojās diskriminācijai pēc etniskām pazīmēm, aizstāvēja vācbaltu tiesības, centās rast kompromisus ar latviešu pilsonisko aprindu politisko spiedienu. Vācbaltu progresīvās partijas darbība tika apturēta un pati tā likvidēta pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 278. lpp. ISBN 9984-00-395-7