Atšķirības starp "Vācu leģions" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
14. rindiņa: 14. rindiņa:
 
** Veikmaņa kājnieku pulks (''Freikorps von Weickhmann''; 2 bataljoni, ~2000 vīri).
 
** Veikmaņa kājnieku pulks (''Freikorps von Weickhmann''; 2 bataljoni, ~2000 vīri).
 
'''papildus:'''
 
'''papildus:'''
* Štefera artilērijas pulks  (''Freikorps Stever''; ~500 vīri, 5 baterijas - 43 vieglie un 4 smagie lielgabali, izvietotas pie vienībām, pēc vajadzības baterijas pārvietojot no vienības uz vienību - 2 ložmetēju rotas, štāba rota).
+
* Štefera artilērijas pulks  (''Freikorps Stever''; ~500 vīri, 5 baterijas - 43 vieglie un 4 smagie lielgabali (''Batterie Schröder''), izvietotas pie vienībām, pēc vajadzības baterijas pārvietojot no vienības uz vienību - 2 ložmetēju rotas, štāba rota).
** Šrēdera smagās artilērijas baterija (''Batterie Schröder''; 4 lielgabali).
 
 
* Damma ložmetēju nodaļa
 
* Damma ložmetēju nodaļa
 
* Aviācijas divizions (''Flieger-Division'', 1-2 nodaļas)
 
* Aviācijas divizions (''Flieger-Division'', 1-2 nodaļas)

Versija, kas saglabāta 2013. gada 9. marts, plkst. 08.21

Vācu leģions (kr. Deutsche Legion) jeb Baltenlandes grupa - Rietumu brīvprātīgo armijas vienība, izveidota 1919. gada vasarā dalībai Krievijas pilsoņu karā pret lieliniekiem, piedalījās Bermontiādes notikumos. Atradās Vācijas armijas saimnieciskā apgādē, dislocēta Ziemeļlietuvā. Komandieri:

  • 1. ranga jūras kapteinis Pauls Zīverts (Kapitän zur See z.D. Paul Siewert; līdz 16.11.1919.)
  • kapteinis Otto Vageners (Hauptmann Otto Wagener).

Saformēta no Vācijā savervētiem brīvprātīgajiem, vairākām 6. rezerves korpusa vienībām un no landesvēra demobilizētajiem karavīriem. ~14 000 vīru, no kuriem kaujassastāvā 9000 vīru, sadalīti 2 brigādēs:[1]

  • 1. brigāde:
    • Baltenland kājnieku pulks un eskadrons (Regiment Baltenland; ~800 vīri);
    • Brandisa kājnieku pulks un eskadrons (Freikorps von Brandis; ~800 vīri);
    • Petersdorfa kājnieku pulks (~1000 vīri).
  • 2. brigāde:
    • Jēnas kājnieku pulks (Abteilung von Jena; ~700 vīri);
    • Bādenes triecienbataljons (Badisches Sturm-Bataillon; ~600 vīri);
    • Mēdema brīvkorpuss (Freikorps von Medem; ~400 vīri, Latvijā kopš aprīļa);
    • Veikmaņa kājnieku pulks (Freikorps von Weickhmann; 2 bataljoni, ~2000 vīri).

papildus:

  • Štefera artilērijas pulks (Freikorps Stever; ~500 vīri, 5 baterijas - 43 vieglie un 4 smagie lielgabali (Batterie Schröder), izvietotas pie vienībām, pēc vajadzības baterijas pārvietojot no vienības uz vienību - 2 ložmetēju rotas, štāba rota).
  • Damma ložmetēju nodaļa
  • Aviācijas divizions (Flieger-Division, 1-2 nodaļas)
  • Zīverta bruņuvilciens (Panzerzug Siewert)
  • aizmugures un loģistikas komandas.

1919. gada decembrī pēc korpusa ierašanās Vācija to internēja un izformēja.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 280. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  • P. Bermonta-Avalova Rietumu brīvprātīgo armijas virsniecības raksturojums // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V. – Rīga, 2004. – 57.–66. lpp.
  • Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš. - Rīga, 1922. (Rīga, 1990.)

  • Российский государственный военный архив (РГВА) : Штаб Западной добровольческой армии (1919-1922); Фонд: 40147, Дело: 70.
  • Авалов П. В борьбе с большевизмом. - Глюкштадт/Гамбург, 1925
  • Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921
  • Смирнов К. Начало Северо-западной армии. // Белое дело. т.1 - Берлин, 1926

  • Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
  • Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten. - Leipzig, 1936

Resursi internetā par šo tēmu



  • Bermonta-Avalova atmiņas. XVI nod., 213. lpp.