Atšķirības starp "Grosbergs Oskars" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Oskars Johans Martins Grosbergs''' (''Großberg'', 1862.-1941.) - žurnālists, politiķis. | '''Oskars Johans Martins Grosbergs''' (''Großberg'', 1862.-1941.) - žurnālists, politiķis. | ||
| − | Dzimis 1862. gada 1. aprīlī Skultes pagastā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], latviešu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] ģimenē. Tēvs - muižas rentnieks. Pamatizglītību guvis Mītavā (mūsd. Jelgava), guberņas ģimnāzijā. Darbojies grāmatu tirdzniecībā, lauksaimniecībā, pārgājis valsts darbā (dzelzceļa ierēdnis Pēterburgā), līdz sāka rakstīt laikrakstam "Herold". Kopš 1892. gada strādāja laikraksta "St. Peterburger Zeitung" kā pastāvīgais darbinieks, kā arī piepelnījās kā Volfa telegrāfa biroja, laikrakstu "Leipziger Neueste Nachrichten", "Neue Freie Presse" (Vīne), "Rigasche Rundschau" un "Deutsche Monatsschrift" in Rußland" ārštata korespondents. | + | Dzimis 1862. gada 1. aprīlī Skultes pagastā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], latviešu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] ģimenē. Tēvs - muižas rentnieks. Pamatizglītību guvis Mītavā (mūsd. Jelgava), guberņas ģimnāzijā un Pētera akadēmijā. Darbojies grāmatu tirdzniecībā, lauksaimniecībā, pārgājis valsts darbā (dzelzceļa ierēdnis Pēterburgā), līdz sāka rakstīt laikrakstam "Herold". Kopš 1892. gada strādāja laikraksta "St. Peterburger Zeitung" kā pastāvīgais darbinieks, kā arī piepelnījās kā Volfa telegrāfa biroja, laikrakstu "Leipziger Neueste Nachrichten" (Leipciga), "Neue Freie Presse" (Vīne), "Rigasche Rundschau" un "Deutsche Monatsschrift" in Rußland" ārštata korespondents. Kopš 1916. gada dzīvoja Rīgā. "Rigasche Rundschau" redaktors (1916.-1917.; 1919.-1939.), "Baltische Zeitung" redaktors (1918.-1919.). [[Vācbaltu progresīvā partija|Vācbaltu progresīvās partijas]] pārstāvis-novērotājs [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomē]]. Laikā no 1920. līdz 1922. gadam Vācbaltu komitejas lietvedis. "Berliner Börsenkurier", "Frenkfurter Zeitung" u.c. vācu laikrakstu korespondents, Vācu žurnālistu biedrības goda priekšsēdētājs, Latvijas žurnālistu biedrības valdes loceklis, Latvijas PEN kluba prezidija loceklis. 1939. gadā kā vācbaltietis [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests pamest Latviju]]. Miris 1941. gada 10. martā Berlīnē, Vācijā. |
| − | |||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 12. marts, plkst. 08.42
Oskars Johans Martins Grosbergs (Großberg, 1862.-1941.) - žurnālists, politiķis.
Dzimis 1862. gada 1. aprīlī Skultes pagastā, Kurzemes guberņā, latviešu izcelsmes vācbaltiešu ģimenē. Tēvs - muižas rentnieks. Pamatizglītību guvis Mītavā (mūsd. Jelgava), guberņas ģimnāzijā un Pētera akadēmijā. Darbojies grāmatu tirdzniecībā, lauksaimniecībā, pārgājis valsts darbā (dzelzceļa ierēdnis Pēterburgā), līdz sāka rakstīt laikrakstam "Herold". Kopš 1892. gada strādāja laikraksta "St. Peterburger Zeitung" kā pastāvīgais darbinieks, kā arī piepelnījās kā Volfa telegrāfa biroja, laikrakstu "Leipziger Neueste Nachrichten" (Leipciga), "Neue Freie Presse" (Vīne), "Rigasche Rundschau" un "Deutsche Monatsschrift" in Rußland" ārštata korespondents. Kopš 1916. gada dzīvoja Rīgā. "Rigasche Rundschau" redaktors (1916.-1917.; 1919.-1939.), "Baltische Zeitung" redaktors (1918.-1919.). Vācbaltu progresīvās partijas pārstāvis-novērotājs Latvijas Tautas padomē. Laikā no 1920. līdz 1922. gadam Vācbaltu komitejas lietvedis. "Berliner Börsenkurier", "Frenkfurter Zeitung" u.c. vācu laikrakstu korespondents, Vācu žurnālistu biedrības goda priekšsēdētājs, Latvijas žurnālistu biedrības valdes loceklis, Latvijas PEN kluba prezidija loceklis. 1939. gadā kā vācbaltietis spiests pamest Latviju. Miris 1941. gada 10. martā Berlīnē, Vācijā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 345. lpp. ISBN 9984-00-395-7
