Atšķirības starp "Helmanis Hugo" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Hugo Helmans''' (vc. ''Helmann Hugo''; 1895.-1941.) jeb '''Hugo Helmanis''' - virsnieks. | '''Hugo Helmans''' (vc. ''Helmann Hugo''; 1895.-1941.) jeb '''Hugo Helmanis''' - virsnieks. | ||
| − | Dzimis 1895. gada 18. aprīlī Rīgā, [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Vidējā izglītība. 1914. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā. 1915. gadā absolvējis Nikolaja Kara inženieru skolu. 1. Pasaules kara laikā dienējis Ziemeļu frontē, 8. Sibīrijas sapieru bataljonā. Vēlāk pārcelts uz 12. aviācijas divizionu. Divas reizes kritis gūstā, abas reizes izbēdzis. 1918. gada pavasarī dienestu pametis un atgriezies dzimtajā guberņā. | + | Dzimis 1895. gada 18. aprīlī Rīgā, [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Vidējā izglītība. 1914. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā. 1915. gadā absolvējis Nikolaja Kara inženieru skolu. 1. Pasaules kara laikā dienējis Ziemeļu frontē, 8. Sibīrijas sapieru bataljonā. Vēlāk pārcelts uz 12. aviācijas divizionu. Divas reizes kritis gūstā, abas reizes izbēdzis. [[Poručiks]]. 1918. gada pavasarī dienestu pametis un atgriezies dzimtajā guberņā. |
| − | 1918. gada decembrī iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērā), [[Vācbaltu cīņas bataljons|Vācbaltu cīņas bataljonā]], kurā dienēja līdz pat [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]] un [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamieram]]. Līdz ar [[Latvijas armija]]s izveidošanu, ieskaitīts [[Liepājas kājnieku pulks|1. Liepājas kājnieku pulkā]] kā vada | + | 1918. gada decembrī iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērā), [[Vācbaltu cīņas bataljons|Vācbaltu cīņas bataljonā]], kurā dienēja līdz pat [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]] un [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamieram]]. Līdz ar [[Latvijas armija]]s izveidošanu, ieskaitīts [[Liepājas kājnieku pulks|1. Liepājas kājnieku pulkā]] kā vada komandieris. Piedalījies visās pulka kaujās, vadījis diversantu vienību pretinieka aizmugurē. [[Kapteinis]] (10.1919.). 1921. gada janvārī iecelts par rotas komandieri, februārī atvaļināts no dienesta. No 1922. gada novembra sevišķu uzdevumu vecākais ierēdnis Iekšlietu ministrijā, Jelgavas apriņķa poliricjas priekšnieks (1923.), Kuldīgas apriņķa policijas priekšnieks (1924.). No 1925. gada aprīļa Jelgavas apriņķa robežpolicijā. 1927. gadā atjaunojies dienestā, šoreiz [[Aizputes kājnieku pulks|10 Aizputes kājnieku pulkā]]. No 1928. līdz 1929. gadam grupas priekšnieks Zilupes robežapsardzības apgabalā. Atvaļināts, tirgojis automašīnas Rīgā. Piedalījies sabiedriskajā darbā, biedrības "Lāčplēšu dižcilts" vadītājs. Pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas]] strādājis Jelgavā namu pārvaldē par nacionalizēto nekustamo īpašumu uzmērīšanas darbu vadītāju. 1941. gada 4. februārī apcietināts, aprīlī pārvests uz Astrahaņas cietumu. 30. oktobrī Staļingradas garnizona kara tribunāls piesprieda Helmanim nāvessodu (KPFSR KK 58-13, 58-2; izpildes laiks un vieta nav zināmi). |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 348. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 348. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
| + | * Helmanis Hugo. Cīņā pret lieliniekiem 1919.-1920. g. - Rīga, 1932. - 104 lpp. | ||
[[Kategorija:G]] | [[Kategorija:G]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 13. marts, plkst. 06.02
Hugo Helmans (vc. Helmann Hugo; 1895.-1941.) jeb Hugo Helmanis - virsnieks.
Dzimis 1895. gada 18. aprīlī Rīgā, Vidzemes guberņā. Vidējā izglītība. 1914. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā. 1915. gadā absolvējis Nikolaja Kara inženieru skolu. 1. Pasaules kara laikā dienējis Ziemeļu frontē, 8. Sibīrijas sapieru bataljonā. Vēlāk pārcelts uz 12. aviācijas divizionu. Divas reizes kritis gūstā, abas reizes izbēdzis. Poručiks. 1918. gada pavasarī dienestu pametis un atgriezies dzimtajā guberņā.
1918. gada decembrī iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. landesvērā), Vācbaltu cīņas bataljonā, kurā dienēja līdz pat Cēsu kaujām un Strazdumuižas pamieram. Līdz ar Latvijas armijas izveidošanu, ieskaitīts 1. Liepājas kājnieku pulkā kā vada komandieris. Piedalījies visās pulka kaujās, vadījis diversantu vienību pretinieka aizmugurē. Kapteinis (10.1919.). 1921. gada janvārī iecelts par rotas komandieri, februārī atvaļināts no dienesta. No 1922. gada novembra sevišķu uzdevumu vecākais ierēdnis Iekšlietu ministrijā, Jelgavas apriņķa poliricjas priekšnieks (1923.), Kuldīgas apriņķa policijas priekšnieks (1924.). No 1925. gada aprīļa Jelgavas apriņķa robežpolicijā. 1927. gadā atjaunojies dienestā, šoreiz 10 Aizputes kājnieku pulkā. No 1928. līdz 1929. gadam grupas priekšnieks Zilupes robežapsardzības apgabalā. Atvaļināts, tirgojis automašīnas Rīgā. Piedalījies sabiedriskajā darbā, biedrības "Lāčplēšu dižcilts" vadītājs. Pēc Latvijas okupācijas strādājis Jelgavā namu pārvaldē par nacionalizēto nekustamo īpašumu uzmērīšanas darbu vadītāju. 1941. gada 4. februārī apcietināts, aprīlī pārvests uz Astrahaņas cietumu. 30. oktobrī Staļingradas garnizona kara tribunāls piesprieda Helmanim nāvessodu (KPFSR KK 58-13, 58-2; izpildes laiks un vieta nav zināmi).
Apbalvojumi:
- Lāčplēša Kara ordenis (par 06.01.1920. cīņām un reidu pie Makužu sādžas)
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 348. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Helmanis Hugo. Cīņā pret lieliniekiem 1919.-1920. g. - Rīga, 1932. - 104 lpp.
