Atšķirības starp "Tiltiņš Pauls" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Literatūra par šo tēmu)
m
 
(5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Pauls Tiltiņš''' jeb '''Pols Armāns''' (4.04.1903.-7.08.1943., kr. ''Пауль Матисович Тылтынь, Поль Арман'', sp. ''Paul Arman'') - augsts Spānijas republikāņu armijas un [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] bruņutanku karaspēka virsnieks. Apbalvots ar [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeni]], 1. pakāpes [[Tēvijas kara ordenis|Tēvijas kara ordeni]], [[Padomju savienības varonis]] (31.12.1936.). Dzimis 1903. gada 4. aprīlī Mitelhofas muižā, Bauskas apkaimē, [[Liflandes guberņa|Liflandes guberņā]], [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Matīsa Tiltiņa dēls, [[Tiltiņš Alfrēds|Alfrēda Tiltiņa]] jaunākais brālis. Absolvējis reālskolu, pēc tam radioinstitūtu. 1924. gadā Pauls tika iesaukts dienestā armijā. Pēc demobilizācijas 1926. gadā Pauls emigrēja no [[Latvija]]s uz [[PSRS]], sākot strādāt tās izlūkdienestā. Parīzē jaunais izlūks strādāja vecākā brāļa pakļautībā, pieņēma vārdu Pols Armāns. Vēlāk devās uz PSRS, 1928. gadā absolvēja 1. Apvienoto SA kara skolu Maskavā (''1-я Советская объединенная военная школа РККА имени ВЦИК'') un sāka dienēt [[Sarkanā Armija|Sarkanajā Armijā]]. Laikā no 1928. līdz 1930. gadam [[Vads|vada]] komandieris Ļeņingradas [[Kara apgabals|Kara apgabala]] 59. strēlnieku pulkā. Pārcelts uz Maskavas Kara apgabalu, uz 1. izmēģinājuma mehanizēto brigādi, izlūku vada komandieris. 1931. gadā pārcelts uz Aizkaukāza Kara apgabalu kā bruņuauto [[Divizions|diviziona]] komandieris. No 1932. gada decembra Borisovā dislocētās 5. bruņuauto brigādes bataljona komandieris. 1935. gadā mācījies Kara akadēmijas kvalifikācijas celšanas kursos. 1936. gadā devās kā brīvprātīgais piedalīties [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karā]] republikāņu pusē. Segvārds "Greizers" (sp. ''Greiser''). 29. oktobrī kaujā pie Sesenjas (~30 km no Madrides) [[Kapteinis|kapteiņa]] Greizera 15 tanku [[T-26]] trieciengrupa piedalījās izklīdināja 2 kājnieku bataljonus un 2 kavalērijas eskadronus, iznīcināja 12 lielgabalus, automašīnu kolonnu un vairākus pretinieka tankus, Pauls Tiltiņš personīgi iznīcināja trīs ienaidnieka tankus, turpinot vadīt kauju no degoša tanka (par šo kauju apbalvots ar Padomju savienības varoņa Zelta zvaigzni). 1937. gadā atgriezās PSRS, paaugstināts par [[Majors|majoru]] un iecelts par 5. mehanizētās brigādes komandieri. Drīz pēc tam arestēts, apsūdzēts par spiegošanu, 1939. gada jūnijā attaisnots. No 1939. gada septembra līdz 1941. gada maijam studēja Kara akadēmijā, pēc kuras absolvēšanas iecelts par 51. tanku [[Divīzija|divīzijas]] komandiera vietnieku. Otrā Pasaules kara laikā Pauls Tiltiņš bija 11. tanku brigādes komandieris, 4. armijas mehanizēto un bruņutanku karaspēka komandieris, no 1943. gada 12. marta 122. tanku brigādes komandieris. Krita 1943. gada 7. augustā Ļeņingradas frontē pie Porečjes ciema (''село Поречье Кировского района Ленинградской области'').
+
[[Attēls:Paul_Arman.jpg‎‎‎‎‎|right|thumb|200px|Pauls Tiltiņš (Pols Armāns)]]
 +
'''Pauls Tiltiņš''' jeb '''Pols Armāns''' (4.04.1903.-7.08.1943., kr. ''Пауль Матисович Тылтынь, Поль Арман'', sp. ''Paul Arman'') - augsts Spānijas republikāņu armijas un [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] bruņutanku karaspēka virsnieks. Apbalvots ar [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeni]], 1. pakāpes [[Tēvijas kara ordenis|Tēvijas kara ordeni]], [[Padomju savienības varonis]] (31.12.1936.).  
 +
 
 +
Dzimis 1903. gada 4. aprīlī Mitelhofu muižā, Bauskas apkaimē, [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Matīsa Tiltiņa dēls, [[Tiltiņš Alfrēds|Alfrēda Tiltiņa]] jaunākais brālis. Absolvējis reālskolu, pēc tam radioinstitūtu. 1924. gadā Pauls tika iesaukts dienestā armijā. Pēc demobilizācijas 1926. gadā Pauls emigrēja no [[Latvija]]s uz [[PSRS]], sākot strādāt tās izlūkdienestā.  
 +
 
 +
Parīzē strādāja vecākā brāļa pakļautībā, pieņēma vārdu Pols Armāns. Vēlāk tika atsaukts uz PSRS, 1928. gadā absolvēja 1. Apvienoto SA kara skolu Maskavā (''1-я Советская объединенная военная школа РККА имени ВЦИК'') un sāka dienēt [[Sarkanā Armija|Sarkanajā Armijā]]. Laikā no 1928. līdz 1930. gadam [[Vads|vada]] komandieris Ļeņingradas [[Kara apgabals|Kara apgabala]] 59. strēlnieku pulkā. Pārcelts uz Maskavas Kara apgabalu, uz 1. izmēģinājuma mehanizēto brigādi, izlūku vada komandieris. 1931. gadā pārcelts uz Aizkaukāza Kara apgabalu kā bruņuauto [[Divizions|diviziona]] komandieris. No 1932. gada decembra Borisovā dislocētās 5. bruņuauto brigādes bataljona komandieris. 1935. gadā mācījies Kara akadēmijas kvalifikācijas celšanas kursos.  
 +
 
 +
1936. gadā devās kā brīvprātīgais piedalīties [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karā]] republikāņu pusē. Segvārds "Greizers" (sp. ''Greiser''). 29. oktobrī kaujā pie Sesenjas (~30 km no Madrides) [[Kapteinis|kapteiņa]] Greizera 15 tanku T-26 trieciengrupa piedalījās izklīdināja 2 kājnieku bataljonus un 2 kavalērijas eskadronus, iznīcināja 12 lielgabalus, automašīnu kolonnu un vairākus pretinieka tankus, Pauls Tiltiņš personīgi iznīcināja trīs ienaidnieka tankus, turpinot vadīt kauju no degoša tanka (par šo kauju apbalvots ar Padomju savienības varoņa Zelta zvaigzni).  
 +
 
 +
1937. gadā atgriezās PSRS, paaugstināts par [[Majors|majoru]] un iecelts par 5. mehanizētās brigādes komandieri. Drīz pēc tam arestēts, apsūdzēts par spiegošanu, ieslodzīts, 1939. gada jūnijā attaisnots. No 1939. gada septembra līdz 1941. gada maijam studēja Kara akadēmijā, pēc kuras absolvēšanas iecelts par 51. tanku [[Divīzija|divīzijas]] komandiera vietnieku. Otrā Pasaules kara laikā Pauls Tiltiņš bija 11. tanku brigādes komandieris, 4. armijas mehanizēto un bruņutanku karaspēka komandieris, no 1943. gada 12. marta 122. tanku brigādes komandieris. Krita 1943. gada 7. augustā Ļeņingradas frontē pie Porečjes ciema (''село Поречье Кировского района Ленинградской области'').
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
20. rindiņa: 29. rindiņa:
 
* [http://militera.lib.ru/memo/russian/rodimtsev/04.html Легенды о советском танкисте-добровольце Поле Армане. // Родимцев А.И. Под небом Испании. - Советская Россия: Москва, 1985]
 
* [http://militera.lib.ru/memo/russian/rodimtsev/04.html Легенды о советском танкисте-добровольце Поле Армане. // Родимцев А.И. Под небом Испании. - Советская Россия: Москва, 1985]
 
* [http://www.newsinfo.ru/articles/2007-12-24/Mars/37165 Балмасов C. Этот кровавый Ржев: к 65-летию провала операции "Марс". / newsinfo.ru]
 
* [http://www.newsinfo.ru/articles/2007-12-24/Mars/37165 Балмасов C. Этот кровавый Ржев: к 65-летию провала операции "Марс". / newsinfo.ru]
 +
* [http://www.victory.mil.ru/lib/books/memo/rodimtsev/ill.html Боевые действия в Испании - фотографии и схемы]
 
----
 
----
 
* [http://www.iesmontilivi.net/arees/Ciencies%20Socials/Web/2Bat/HistoriaComuna/apunts/11%20GuerraCivil/ajudes%20internacional.pdf 15 tanques rusos T-26 tripulados por rusos y mandados por Paul Arman (a Greiser). (.pdf)]
 
* [http://www.iesmontilivi.net/arees/Ciencies%20Socials/Web/2Bat/HistoriaComuna/apunts/11%20GuerraCivil/ajudes%20internacional.pdf 15 tanques rusos T-26 tripulados por rusos y mandados por Paul Arman (a Greiser). (.pdf)]

Pašreizējā versija, 2013. gada 13. marts, plkst. 11.45

Pauls Tiltiņš (Pols Armāns)

Pauls Tiltiņš jeb Pols Armāns (4.04.1903.-7.08.1943., kr. Пауль Матисович Тылтынь, Поль Арман, sp. Paul Arman) - augsts Spānijas republikāņu armijas un Sarkanās Armijas bruņutanku karaspēka virsnieks. Apbalvots ar Ļeņina ordeni, 1. pakāpes Tēvijas kara ordeni, Padomju savienības varonis (31.12.1936.).

Dzimis 1903. gada 4. aprīlī Mitelhofu muižā, Bauskas apkaimē, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā. Matīsa Tiltiņa dēls, Alfrēda Tiltiņa jaunākais brālis. Absolvējis reālskolu, pēc tam radioinstitūtu. 1924. gadā Pauls tika iesaukts dienestā armijā. Pēc demobilizācijas 1926. gadā Pauls emigrēja no Latvijas uz PSRS, sākot strādāt tās izlūkdienestā.

Parīzē strādāja vecākā brāļa pakļautībā, pieņēma vārdu Pols Armāns. Vēlāk tika atsaukts uz PSRS, 1928. gadā absolvēja 1. Apvienoto SA kara skolu Maskavā (1-я Советская объединенная военная школа РККА имени ВЦИК) un sāka dienēt Sarkanajā Armijā. Laikā no 1928. līdz 1930. gadam vada komandieris Ļeņingradas Kara apgabala 59. strēlnieku pulkā. Pārcelts uz Maskavas Kara apgabalu, uz 1. izmēģinājuma mehanizēto brigādi, izlūku vada komandieris. 1931. gadā pārcelts uz Aizkaukāza Kara apgabalu kā bruņuauto diviziona komandieris. No 1932. gada decembra Borisovā dislocētās 5. bruņuauto brigādes bataljona komandieris. 1935. gadā mācījies Kara akadēmijas kvalifikācijas celšanas kursos.

1936. gadā devās kā brīvprātīgais piedalīties Spānijas pilsoņu karā republikāņu pusē. Segvārds "Greizers" (sp. Greiser). 29. oktobrī kaujā pie Sesenjas (~30 km no Madrides) kapteiņa Greizera 15 tanku T-26 trieciengrupa piedalījās izklīdināja 2 kājnieku bataljonus un 2 kavalērijas eskadronus, iznīcināja 12 lielgabalus, automašīnu kolonnu un vairākus pretinieka tankus, Pauls Tiltiņš personīgi iznīcināja trīs ienaidnieka tankus, turpinot vadīt kauju no degoša tanka (par šo kauju apbalvots ar Padomju savienības varoņa Zelta zvaigzni).

1937. gadā atgriezās PSRS, paaugstināts par majoru un iecelts par 5. mehanizētās brigādes komandieri. Drīz pēc tam arestēts, apsūdzēts par spiegošanu, ieslodzīts, 1939. gada jūnijā attaisnots. No 1939. gada septembra līdz 1941. gada maijam studēja Kara akadēmijā, pēc kuras absolvēšanas iecelts par 51. tanku divīzijas komandiera vietnieku. Otrā Pasaules kara laikā Pauls Tiltiņš bija 11. tanku brigādes komandieris, 4. armijas mehanizēto un bruņutanku karaspēka komandieris, no 1943. gada 12. marta 122. tanku brigādes komandieris. Krita 1943. gada 7. augustā Ļeņingradas frontē pie Porečjes ciema (село Поречье Кировского района Ленинградской области).

Literatūra par šo tēmu

  • Герои Советского Союза. Краткий биографический словарь. Том 1. - Воениздат: Москва, 1987
  • Кузнецов И.И., Джога И.М. Первые Герои Советского Союза (1936-1939). - Иркутск, 1983
  • Ибрагимов Д.С. Противоборство. - ДОСААФ: Москва, 1989
  • одимцев А.И. Под небом Испании. - Советская Россия: Москва, 1985
  • Ясман З.Д. Поль Арман, первый танкист - Герой Советского Союза. // Вопросы истории. N 10, 1999, С. 132-137.

Resursi internetā par šo tēmu