Atšķirības starp "Kreicbergs Ādams" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1861. gada 16. aprīlī "Bauzēnu" mājās Dzirciema pagastā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Pamatizglītību guvis pagastskolā, Tukuma apriņķa skolā. 1882. gadā kā [[savvaļnieks]] iestājies Krievijas impērijas armijā, ieskaitīts 98. Tērbatas kājnieku pulkā par ierindnieku. Nosūtīts mācīties uz Rīgas junkuru skolu, kuru absolvējis 1886. gadā. Kā [[podpraporščiks]] ieskaitīts 97. Vidzemes kājnieku pulkā, kas bija dislocēts Dinaburgā (mūsd. Daugavpils). 1887. gadā paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]], 1892. gadā - par [[Poručiks|poručiku]], 1900. gadā par [[Štabs-kapitans|štabs-kapitanu], 1901. gadā - par [[Kapitans|kapitanu]]. Krievu-japāņu karā (1904.-1905.) piedalījās kā rotas komandieris, piedalījās kaujās pie Mukdenas. 1913. gadā paaugstināts par [[Apakšpulkvedis|apakšpulkvedi]]. 1. Pasaules karā piedalījās jau kā bataljona komandieris. 1917. gadā paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. 1918. gadā demobilizējies un atgriezies Kurzemē. | Dzimis 1861. gada 16. aprīlī "Bauzēnu" mājās Dzirciema pagastā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Pamatizglītību guvis pagastskolā, Tukuma apriņķa skolā. 1882. gadā kā [[savvaļnieks]] iestājies Krievijas impērijas armijā, ieskaitīts 98. Tērbatas kājnieku pulkā par ierindnieku. Nosūtīts mācīties uz Rīgas junkuru skolu, kuru absolvējis 1886. gadā. Kā [[podpraporščiks]] ieskaitīts 97. Vidzemes kājnieku pulkā, kas bija dislocēts Dinaburgā (mūsd. Daugavpils). 1887. gadā paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]], 1892. gadā - par [[Poručiks|poručiku]], 1900. gadā par [[Štabs-kapitans|štabs-kapitanu], 1901. gadā - par [[Kapitans|kapitanu]]. Krievu-japāņu karā (1904.-1905.) piedalījās kā rotas komandieris, piedalījās kaujās pie Mukdenas. 1913. gadā paaugstināts par [[Apakšpulkvedis|apakšpulkvedi]]. 1. Pasaules karā piedalījās jau kā bataljona komandieris. 1917. gadā paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. 1918. gadā demobilizējies un atgriezies Kurzemē. | ||
| − | 1918. gada 19. novembrī iestājies [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] bruņotajos spēkos, [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērā). No 17. decembra Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieks. Pagaidu valdībai un tai lojālajiem spēkiem bēgot no Rīgas, 2. janvārī pameta dienestu. Atgriezās tikai 1919. gada maijā, kad [[LSPR armija]] Kurzemē bija sakauta un atkāpās pāri Daugavai. Kreicbergs iestājās jaundibinātajā [[Latvijas armija|Latvijas armijā]], iecelts par Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieku (12.07.1919.-31.12.1920.), no 29.07.1919. Rīgas kara apriņķa priekšnieks, arī Rīgas apriņķa komandants. Kopš 1926. gada [[ģenerālis]]. 1927. gadā atvaļinājies (45 gadi dienestā). Miris 1933. gada 17. maijā Rīgā. | + | 1918. gada 19. novembrī iestājies [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] bruņotajos spēkos, [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērā). No 17. decembra Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieks. Pagaidu valdībai un tai lojālajiem spēkiem bēgot no Rīgas, 2. janvārī pameta dienestu. Atgriezās tikai 1919. gada maijā, kad [[LSPR armija]] Kurzemē bija sakauta un atkāpās pāri Daugavai. Kreicbergs iestājās jaundibinātajā [[Latvijas armija|Latvijas armijā]], iecelts par Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieku (12.07.1919.-31.12.1920.), no 29.07.1919. Rīgas kara apriņķa priekšnieks, arī Rīgas apriņķa komandants. Kopš 1926. gada [[ģenerālis]]. 1927. gadā atvaļinājies (45 gadi dienestā). Dibinājis A.Pumpura piemiņas fondu. Miris 1933. gada 17. maijā Rīgā. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
| 15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
* Ģenerāla Ādama Kreicberga piemiņai. // Latgales Laiks. Nr.68. (19.05.1993.), 4. lpp. | * Ģenerāla Ādama Kreicberga piemiņai. // Latgales Laiks. Nr.68. (19.05.1993.), 4. lpp. | ||
* Lācis Visvaldis. Latvijas ģeneralitāte. // Lauku Avīze. Nr.18. (30.04.1992.), 6. lpp. | * Lācis Visvaldis. Latvijas ģeneralitāte. // Lauku Avīze. Nr.18. (30.04.1992.), 6. lpp. | ||
| + | * 50 gadus karavīrā tērpā. // Latvijas Kareivis. 1932. 18. oktobris | ||
[[Kategorija:K]] | [[Kategorija:K]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 15. marts, plkst. 05.46
Ādams Kreicbergs (1861.-1933.) - virsnieks.
Dzimis 1861. gada 16. aprīlī "Bauzēnu" mājās Dzirciema pagastā, Kurzemes guberņā. Pamatizglītību guvis pagastskolā, Tukuma apriņķa skolā. 1882. gadā kā savvaļnieks iestājies Krievijas impērijas armijā, ieskaitīts 98. Tērbatas kājnieku pulkā par ierindnieku. Nosūtīts mācīties uz Rīgas junkuru skolu, kuru absolvējis 1886. gadā. Kā podpraporščiks ieskaitīts 97. Vidzemes kājnieku pulkā, kas bija dislocēts Dinaburgā (mūsd. Daugavpils). 1887. gadā paaugstināts par podporučiku, 1892. gadā - par poručiku, 1900. gadā par [[Štabs-kapitans|štabs-kapitanu], 1901. gadā - par kapitanu. Krievu-japāņu karā (1904.-1905.) piedalījās kā rotas komandieris, piedalījās kaujās pie Mukdenas. 1913. gadā paaugstināts par apakšpulkvedi. 1. Pasaules karā piedalījās jau kā bataljona komandieris. 1917. gadā paaugstināts par pulkvedi. 1918. gadā demobilizējies un atgriezies Kurzemē.
1918. gada 19. novembrī iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, Latvijas zemessardzē (t.s. landesvērā). No 17. decembra Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieks. Pagaidu valdībai un tai lojālajiem spēkiem bēgot no Rīgas, 2. janvārī pameta dienestu. Atgriezās tikai 1919. gada maijā, kad LSPR armija Kurzemē bija sakauta un atkāpās pāri Daugavai. Kreicbergs iestājās jaundibinātajā Latvijas armijā, iecelts par Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieku (12.07.1919.-31.12.1920.), no 29.07.1919. Rīgas kara apriņķa priekšnieks, arī Rīgas apriņķa komandants. Kopš 1926. gada ģenerālis. 1927. gadā atvaļinājies (45 gadi dienestā). Dibinājis A.Pumpura piemiņas fondu. Miris 1933. gada 17. maijā Rīgā.
Apbalvojumi:
- Sv. Vladimira ordenis, IV šķira
- Sv. Annas ordenis, II un III šķira
- Sv. Staņislava ordenis, II un III šķira
- Triju Zvaigžņu ordenis
Literatūra par šo tēmu
- Ģenerāla Ādama Kreicberga piemiņai. // Latgales Laiks. Nr.68. (19.05.1993.), 4. lpp.
- Lācis Visvaldis. Latvijas ģeneralitāte. // Lauku Avīze. Nr.18. (30.04.1992.), 6. lpp.
- 50 gadus karavīrā tērpā. // Latvijas Kareivis. 1932. 18. oktobris
