Atšķirības starp "Mūku bruņinieku ordeņi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
5. rindiņa: 5. rindiņa:
 
** [[Livonijas ordenis]] (Teitoņu ordeņa atzars [[Livonija|Livonijā]])
 
** [[Livonijas ordenis]] (Teitoņu ordeņa atzars [[Livonija|Livonijā]])
 
* [[Livonijas Zobenbrāļu ordenis]]
 
* [[Livonijas Zobenbrāļu ordenis]]
* [[Dobrinas zobenbrāļu ordenis]]
+
* [[Dobrinas Zobenbrāļu ordenis]]
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 7. novembris, plkst. 13.12

Mūku-bruņinieku ordeņu valdījumi Eiropā XIV gs.

Literatūra

No kreisās uz labo: Tā Kunga kapa ordeņa, Joanītu (Maltas) ordeņa, Tempļa ordeņa, Sv. Jēkaba (San Iago) un Teitoņu ordeņa bruņinieki.
  • Jean Schoos. Die Orden und Ehrenzeichen des Großherzogtums Luxemburg und des ehemaligen Herzogtums Nassau in Vergangenheit und Gegenwart. - Luxembourg,1990
  • Die geistliche Ritterorden Europas. - Sigmaringen, 1980
  • Christian Steeb. Die Ritterbünde des Spätmittelalters, Ihre Entstehung und Bedeutung für die Entwicklung des europäischen Ordenswesen. - Graz, 1996
  • Holger Kruse, Werner Paravicini, Andreas Ranft. Ritterorden und Adelsgesellschaften im spätmittelalterlichen Deutschland. - Frankfurt am Main, 1991
  • Frommer. Über Ordens-Insignien auf mittelalterlichen Grabdenkmalen. / Mitteilungen der k.k. Zentral-Commission zur Erhaltung der Baudenkmale, 15, Wien, 1870
  • Heinrich F. Michetschläger. Das Ordenswesen der gewesenen Österreichisch-Ungarischen Monarchie. - Wien, 1918/19

  • Bonnani Fillipo. Catalogo degli ordini equestri e militari. - Rom, 1771

  • Seward, Desmond. The Monks of War: The Military Religious Orders. - Penguin Books: London, 1995, ISBN 0-14-019501-7

Resursi internetā par šo tēmu