Atšķirības starp "Vācu leģions" versijām
m |
m |
||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
** gvardes 1. rezerves pulks (~900-1300 durkļi, 24-36 ložmetēji) | ** gvardes 1. rezerves pulks (~900-1300 durkļi, 24-36 ložmetēji) | ||
** gvardes 2. rezerves pulks (~800-1200 durkļi, 36-40 ložmetēji) | ** gvardes 2. rezerves pulks (~800-1200 durkļi, 36-40 ložmetēji) | ||
| + | * Liepājas kājnieku pulks (''Fußregiment "Libau"'', 150-200 durkļi, 6-8 ložmetēji) | ||
| + | * artilērijas baterija "Libau" (2 lielgabali) | ||
| + | * Liepājas jātnieku eskadrons (''Kavallerieeskadron "Libau"'', 60-80 zobeni) | ||
| + | * gvardes 1. lauka artilērijas baterija (12-16 lielgabali) | ||
| + | * 5. lauka artilērijas baterija (4-6 haubices) | ||
| + | * Bādenes triecienbataljons (''Badisches Sturm-Bataillon'', 200-300 durkļi 10-15 ložmetēji) | ||
| + | * [[Jēnas grupa]] (~380-490 durkļi, 2 vieglie lielgabali, 2 lielgabali, 10-15 ložmetēji) | ||
| + | ** 1. bataljons "Jēna" | ||
| + | ** 2. bataljons "Nordkurland" | ||
** Petersdorfa kājnieku pulks (~1000 vīri). | ** Petersdorfa kājnieku pulks (~1000 vīri). | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. marts, plkst. 15.26
Vācu leģions (kr. Deutsche Legion) jeb Baltenlandes grupa - Rietumu brīvprātīgo armijas grupa, izveidota 1919. gada vasarā dalībai Krievijas pilsoņu karā pret lieliniekiem, saformēta no Vācijā savervētiem brīvprātīgajiem, brīvkorpusiem, vairākām 6. rezerves korpusa vienībām un no landesvēra demobilizētajiem karavīriem. Piedalījās Bermontiādes notikumos. Atradās Vācijas armijas saimnieciskā apgādē, dislocēta Ziemeļlietuvā un Dienvidkurzemē. Štābs atradās Mežotnē. Komandieri:
- 1. ranga jūras kapteinis Pauls Zīverts (Kapitän zur See z.D. Paul Siewert; līdz 16.11.1919.)
- kapteinis Otto Vageners (Hauptmann Otto Wagener).
Bija iecerēts grupu veidot no brigādēm, katru brigādi bija nokomplektējot no 6 kājnieku bataljoniem, 1 eskadrona un 3 artilērijas baterijām. Vienību personālsastāva skaits nemitīgi mainījās (kas raksturīgi brīvkorpusiem), apzīmējumi "vienība", "nodaļa", "bataljons" vai "pulks" bija visai nosacīti, tāpēc literatūrā tās biežāk dēvē par "vienībām" vai "nodaļām". Arī pašas armijas grupas struktūra nemitīgi mainās laika gaitā, apakšvienībām pārejot uz citām Rietumu brīvprātīgo armijas vienībām, mainoties personālsastāva skaitam u.tml.
1919. gada novembra sākumā pēc saraksta vienību veidoja:
- Strēlnieku pulks Baltenland (Regiment Baltenland; ~300-400 durkļi, 12-16 ložmetēji)
- Štefera brīvkorpuss (Freikorps Stever; ~250-450 vīri, 5 baterijas - 4-8 lielgabali - izvietotas pie vienībām, 2 ložmetēju rotas, štāba rota).
- Plēves grupa
- gvardes 1. rezerves pulks (~900-1300 durkļi, 24-36 ložmetēji)
- gvardes 2. rezerves pulks (~800-1200 durkļi, 36-40 ložmetēji)
- Liepājas kājnieku pulks (Fußregiment "Libau", 150-200 durkļi, 6-8 ložmetēji)
- artilērijas baterija "Libau" (2 lielgabali)
- Liepājas jātnieku eskadrons (Kavallerieeskadron "Libau", 60-80 zobeni)
- gvardes 1. lauka artilērijas baterija (12-16 lielgabali)
- 5. lauka artilērijas baterija (4-6 haubices)
- Bādenes triecienbataljons (Badisches Sturm-Bataillon, 200-300 durkļi 10-15 ložmetēji)
- Jēnas grupa (~380-490 durkļi, 2 vieglie lielgabali, 2 lielgabali, 10-15 ložmetēji)
- 1. bataljons "Jēna"
- 2. bataljons "Nordkurland"
- Petersdorfa kājnieku pulks (~1000 vīri).
- ložmetējnieku vienība (MG Sharpshooters Abt. Petersdorff)
- Petersdorfa kājnieku pulks (~1000 vīri).
- 2. brigāde:
- Jēnas kājnieku pulks (Abteilung von Jena; ~700 vīri);
- Mēdema brīvkorpuss (Freikorps von Medem; ~400 vīri, Latvijā kopš aprīļa);
- Veikmaņa kājnieku pulks (Freikorps von Weickhmann; 2 bataljoni, ~2000 vīri).
papildus:
- Mauriciusa sapieru bataljons (Строительный баталион лейтенанта Маврициуса, ~500 vīri)
- Lutkenhauza brīvkorpuss (5 rotas, 500 vīri, 4 mīnmetēji un 19 ložmetēji)
- Aviācijas divizions (Flieger-Division, 1-2 nodaļas)
- Zīverta bruņuvilciens (Panzerzug Siewert)
- Bertolda brīvkorpuss (Freikorps Berthold)
- Henkes bataljons (Freiwilligen-Bataillon Henke)
- Rosbaha brīvkorpuss (Freikorps Roßbach; ~1200 vīri).
Rikhofa brīvkorpuss (Freikorps Rieckhoff, kom. Rieckhoff)
- aizmugures un loģistikas komandas.
Pēc Bermontiādes divīzija ar kaujām atkāpās uz Mēmeles (mūsd. Klaipēda) apvidu, bet no turienes uz Austrumprūsiju, kur 1919. gada decembrī pēc leģiona ierašanās to internēja un izformēja.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 280. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- P. Bermonta-Avalova Rietumu brīvprātīgo armijas virsniecības raksturojums // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V. – Rīga, 2004. – 57.–66. lpp.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš. - Rīga, 1922. (Rīga, 1990.)
- Российский государственный военный архив (РГВА) : Штаб Западной добровольческой армии (1919-1922); Фонд: 40147, Дело: 70.
- Авалов П. В борьбе с большевизмом. - Глюкштадт/Гамбург, 1925
- Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921
- Смирнов К. Начало Северо-западной армии. // Белое дело. т.1 - Берлин, 1926
- Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
- Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten. - Leipzig, 1936
