Atšķirības starp "Bruņniecības matrikula" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 5. aprīlis, plkst. 11.57

Bruņniecības matrikula, Bruņniecības sols jeb Bruņniecības grāmata (vāc. Ritterbank, Adelsmatrikel, angl. knightage) - pie bruņniecības kārtas piederīgu dzimtu reģistrs un dižciltības pārbaudīšanas komisija - Bruņniecības tiesa, - kas juridiski pārbaudīja konkrēto dzimtu tiesības uz zemes valdījumiem, īpašumiem un visām augstāko kārtu privilēģijām. Kurzemes bruņniecībā 1629.-1634. gados tika imatrikulētas 119 bruņinieku dzimtas. Vidzemē Bruņinieku matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154, bet vidzemē - 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

Avoti un literatūra par šo tēmu

• Pirmā bruņniecības sola tiesnešu saraksts. Jelgavā, 1620. g. 17. oktobrī. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l.
• Pēdējā bruņniecības sola tiesnešu paraksti. Jelgavā, 1634. g. 21. jūlijā. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l.
• Bruņniecības sola protokolu grāmata. 17. gs. 20.–40. gadi. - LVVA, 640. f., 4. apr., 228. l.
• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 15. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• LIIS - Bruņinieki, bruņniecība
• Klišāns, V. - Livonija XIII-XVI gs.
• Turība - valsts, Livonijas tiesību sistēma

• Matrikel der Livländischen Ritterschaft
• Matrikel der Kurländischen Ritterschaft
• Matrikel der Estländischen Ritterschaft
• Matrikel der Oeselschen Ritterschaft