Atšķirības starp "Bruņniecības matrikula" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Bruņniecības matrikula''', ''' | + | '''Bruņniecības matrikula''', '''bruņniecības reģistrs''' jeb '''bruņniecības grāmata''' (vc. ''Ritterbank'', ''Adelsmatrikel'', angl. ''knightage'') - [[Aristokrātija|dižciltīgo]] dzimtu reģistrs, ko uzturēja t.s. [[bruņniecības sols]]. [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes bruņniecībā]] 1629.-1634. gados tika imatrikulētas 119 [[Bruņinieki|bruņinieku]] dzimtas. Vidzemē ''Bruņinieku matrikulu'' pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154, bet vidzemē - 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. |
− | == Avoti un literatūra par šo tēmu == | + | ==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== |
+ | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 15. lpp. | ||
* Pirmā bruņniecības sola tiesnešu saraksts. Jelgavā, 1620. g. 17. oktobrī. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l. | * Pirmā bruņniecības sola tiesnešu saraksts. Jelgavā, 1620. g. 17. oktobrī. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l. | ||
* Pēdējā bruņniecības sola tiesnešu paraksti. Jelgavā, 1634. g. 21. jūlijā. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l. | * Pēdējā bruņniecības sola tiesnešu paraksti. Jelgavā, 1634. g. 21. jūlijā. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l. | ||
* Bruņniecības sola protokolu grāmata. 17. gs. 20.–40. gadi. - LVVA, 640. f., 4. apr., 228. l. | * Bruņniecības sola protokolu grāmata. 17. gs. 20.–40. gadi. - LVVA, 640. f., 4. apr., 228. l. | ||
− | |||
− | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.liis.lv/lvn/texti/brunin.html LIIS - Bruņinieki, bruņniecība] | * [http://www.liis.lv/lvn/texti/brunin.html LIIS - Bruņinieki, bruņniecība] |
Versija, kas saglabāta 2013. gada 5. aprīlis, plkst. 12.11
Bruņniecības matrikula, bruņniecības reģistrs jeb bruņniecības grāmata (vc. Ritterbank, Adelsmatrikel, angl. knightage) - dižciltīgo dzimtu reģistrs, ko uzturēja t.s. bruņniecības sols. Kurzemes bruņniecībā 1629.-1634. gados tika imatrikulētas 119 bruņinieku dzimtas. Vidzemē Bruņinieku matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154, bet vidzemē - 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.
Avoti un literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 15. lpp.
- Pirmā bruņniecības sola tiesnešu saraksts. Jelgavā, 1620. g. 17. oktobrī. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l.
- Pēdējā bruņniecības sola tiesnešu paraksti. Jelgavā, 1634. g. 21. jūlijā. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l.
- Bruņniecības sola protokolu grāmata. 17. gs. 20.–40. gadi. - LVVA, 640. f., 4. apr., 228. l.
Resursi internetā par šo tēmu
- LIIS - Bruņinieki, bruņniecība
- Klišāns, V. - Livonija XIII-XVI gs.
- Turība - valsts, Livonijas tiesību sistēma