Atšķirības starp "Rīgas bīskapija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rīgas bīskapija''' (''Episcopatus Rigensis'') - Brēmenes [[metropolija]]s [[bīskapija]] [[Livonija|Livonijā]], laikā no 1201.-1255.). Izveidojusies 1201. gadā, kad [[bīskaps]] Alberts pārcēla savu rezidenci no [[Ikšķiles bīskapija|Ikšķiles]] uz Rīgu, kur apmetās īpašā namā pie Rīgas Doma. 1209. gadā notika pāreja uz [[Premonstriešu ordenis|premonstriešu ordeņa]] statūtiem, un melno [[Habits|habitu]] nomainīja uz baltām vilnas drānām. 1214. gada 20. februārī [[Inocents III (pāvests)|Inocents III]] atbrīvoja Rīgas bīskapiju no Brēmenes | + | '''Rīgas bīskapija''' (''Episcopatus Rigensis'') - Brēmenes [[metropolija]]s [[bīskapija]] [[Livonija|Livonijā]], laikā no 1201.-1255.). Izveidojusies 1201. gadā, kad [[bīskaps]] Alberts pārcēla savu rezidenci no [[Ikšķiles bīskapija|Ikšķiles]] uz Rīgu, kur apmetās īpašā namā pie Rīgas Doma. 1209. gadā notika pāreja uz [[Premonstriešu ordenis|premonstriešu ordeņa]] statūtiem, un melno [[Habits|habitu]] nomainīja uz baltām vilnas drānām. 1214. gada 20. februārī [[Inocents III (pāvests)|Inocents III]] atbrīvoja Rīgas bīskapiju no pakļautības Brēmenes arhibīskapam. 1225. gada 1. decembrī [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatora Frīdriha II dēls vācu [[karalis]] Heinrihs VII, piešķīra Albertam [[Principāts|principātu]] pār līvu un letu zemēm, kā arī piejūras apgabalu ar tiesībām kalt naudu, dibināt pilsētas komūnu Rīgā (''fundandi civitem in Riga'') un arī citas tiesības, kādas ir zemes valdniekam, t.i. iecēla par [[Firstbīskaps|firstbīskapu]]. Tādējādi, Alberts kļūva par impērijas [[Firsts|firstu]]. |
1245. gadā [[pāvests]] vēlējās Baltijas jūras austrumu krastā jaunizveidotās bīskapijas apvienot arhibīskapijā ar arhibīskapa sēdekli gribēja Prūsijā, taču pēc [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] pretestības par tā rezidenci tikai izvēlēta Rīga, un 1255. gadā par arhibīskapu tika iecelts Rīgas bīskaps Alberts, izveidojot [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]. | 1245. gadā [[pāvests]] vēlējās Baltijas jūras austrumu krastā jaunizveidotās bīskapijas apvienot arhibīskapijā ar arhibīskapa sēdekli gribēja Prūsijā, taču pēc [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] pretestības par tā rezidenci tikai izvēlēta Rīga, un 1255. gadā par arhibīskapu tika iecelts Rīgas bīskaps Alberts, izveidojot [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 8. novembris, plkst. 21.24
Rīgas bīskapija (Episcopatus Rigensis) - Brēmenes metropolijas bīskapija Livonijā, laikā no 1201.-1255.). Izveidojusies 1201. gadā, kad bīskaps Alberts pārcēla savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgu, kur apmetās īpašā namā pie Rīgas Doma. 1209. gadā notika pāreja uz premonstriešu ordeņa statūtiem, un melno habitu nomainīja uz baltām vilnas drānām. 1214. gada 20. februārī Inocents III atbrīvoja Rīgas bīskapiju no pakļautības Brēmenes arhibīskapam. 1225. gada 1. decembrī Svētās Romas impērijas imperatora Frīdriha II dēls vācu karalis Heinrihs VII, piešķīra Albertam principātu pār līvu un letu zemēm, kā arī piejūras apgabalu ar tiesībām kalt naudu, dibināt pilsētas komūnu Rīgā (fundandi civitem in Riga) un arī citas tiesības, kādas ir zemes valdniekam, t.i. iecēla par firstbīskapu. Tādējādi, Alberts kļūva par impērijas firstu.
1245. gadā pāvests vēlējās Baltijas jūras austrumu krastā jaunizveidotās bīskapijas apvienot arhibīskapijā ar arhibīskapa sēdekli gribēja Prūsijā, taču pēc Teitoņu ordeņa pretestības par tā rezidenci tikai izvēlēta Rīga, un 1255. gadā par arhibīskapu tika iecelts Rīgas bīskaps Alberts, izveidojot Rīgas arhibīskapiju.
Rīgas bīskapi:
- Alberts fon Bukshēfdens (Albert von Buxhövden, 1199.-17.01.1229.);
- Nikolajs fon Nauens (Nikolaus von Nauen ?, 1229.-1253.)
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 39. lpp.
