Ikšķiles bīskapija

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ikšķiles bīskapija (episcopatus Ixscolanensis), dažkārt dēvēta arī par Livonijas bīskapiju (Episcopatus Livoniensis) - Brēmenes metropolijas bīskapija Livonijā, kuru ar Polockas kņaza Valdemāra atļauju Daugavas lejtecē izveidoja Brēmenes arhibīskapa Hartviga II par bīskapu iesvētītais Lībekas pilsētas Zēgebergas abatijas augustīniešu klostera kanoniķis Meinards 1186. gadā, un kas pastāvēja līdz 1201. gadam, kad tika pārveidota par Rīgas bīskapiju. Veltīta Debesīs uzņemtās Jaunavas Marijas aizbildniecībai. Pēc Lībekas Arnolda (Arnoldi chronica) sniegtajām ziņām, bīskaps Meinards 1186. gadā Līvzemē nodibina bīskapijas sēdekli. Hronika šo faktu tuvāk nedatē, vienīgi tikai piemin, ka Brēmenes arhibīskaps Meinardu iesvētī par bīskapu Ikšķiles un Salaspils piļu celšanas starplaikā. Dokumentos bīskapijas sēdekļa nodibināšana datēta ar 1188. gadu, kad 1. oktobrī Meinardu bīskapa amatā apstiprināja pāvests Klements III. Bīskapa rezidence atradās Ikšķilē. 1186. gadā tika izveidots mūku konventsdomkapituls (conventus fratrum), kuram pieņēma augustīniešu ordeņa statūtus. 1201. gadā bīskaps Alberts pārcēla rezidenci uz Rīgu (skat. Rīgas bīskapija).

Ikšķiles bīskapi:

Literatūra

  • Kučinskis, S. J. Svētais Meinards – Latvijas apustulis. – Rīgas Romas Katoļu garīgais seminārs: Rīga, 1993.

Resursi internetā par šo tēmu