Atšķirības starp "Kalpi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kalpi''' (angl. ''servants'', vāc. ''Dienstleute, Knechte'', kr. ''слуги'') - cilvēki, kuri tiek algoti saimniecisko darbu veikšanai. [[Livonija|Livonijā]] līdz XV gs. par ''kalpiem'' līdzās [[dreļļi]]em dēvēja cilvēkus, kas gūsta, maksātnespējas vai noziegšanās dēļ bija zaudējuši personisko brīvību. XV gs. vidū tā sāka dēvēt bezzemniekus, kuri par atalgojumu strādāja pie [[saimnieki]]em.
+
'''Kalpi''' (angl. ''servants'', vāc. ''Dienstleute, Knechte'', kr. ''слуги'') - cilvēki, kuri tiek algoti saimniecisko darbu veikšanai. [[Livonija|Livonijā]] līdz XV gs. par ''kalpiem'' līdzās [[dreļļi]]em dēvēja cilvēkus, kas gūsta, maksātnespējas vai noziegšanās dēļ bija zaudējuši personisko brīvību. XV gs. vidū tā sāka dēvēt bezzemniekus, kuri par atalgojumu strādāja pie [[saimnieki]]em. XIX gs. pirmajā pusē ''kalpi'' bija 50-60% no [[zemniecība]]s. Pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas Vidzemē ''kalpi'' personisko brīvību ieguva 1826. gadā, Kurzemē - 1833. gadā (līdz 1863. gadam ''kalpi'' nedrīkstēja pārcelties uz dzīvi ārpus [[Kurzemes guberņa]]s robežām.
  
== Komentāri ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
 
XIX gs. pirmajā pusē ''kalpi'' bija 50-60% no [[zemniecība]]s. Pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas Vidzemē ''kalpi'' personisko brīvību ieguva 1826. gadā, Kurzemē - 1833. gadā (līdz 1863. gadam ''kalpi'' nedrīkstēja pārcelties uz dzīvi ārpus [[Kurzemes guberņa]]s robežām.
 
 
 
== Literatūra ==
 
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 26. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 26. lpp.
  
 
[[Kategorija:Sabiedrība]]
 
[[Kategorija:Sabiedrība]]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. maijs, plkst. 04.47

Kalpi (angl. servants, vāc. Dienstleute, Knechte, kr. слуги) - cilvēki, kuri tiek algoti saimniecisko darbu veikšanai. Livonijā līdz XV gs. par kalpiem līdzās dreļļiem dēvēja cilvēkus, kas gūsta, maksātnespējas vai noziegšanās dēļ bija zaudējuši personisko brīvību. XV gs. vidū tā sāka dēvēt bezzemniekus, kuri par atalgojumu strādāja pie saimniekiem. XIX gs. pirmajā pusē kalpi bija 50-60% no zemniecības. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē kalpi personisko brīvību ieguva 1826. gadā, Kurzemē - 1833. gadā (līdz 1863. gadam kalpi nedrīkstēja pārcelties uz dzīvi ārpus Kurzemes guberņas robežām.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 26. lpp.