Atšķirības starp "Dzimta" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Dzimta''', '''ģints''' (an. ''family'', ''kin'', vāc. ''Geschlecht'', kr. ''род''; no lat. ''gens'', ''gentis'', no sengr. ''γένος, genos, γίγνομαι'' - "radinieki") - asinsradinieku līnija, kas savu izcelsmi saista ar kopīgu senci, t.i. pēctecība ir unilineāra: radniecību nosaka tikai pēc viena senča (tēva vai mātes), taču ir sabiedrības, kur tā ir bilaterāla, t.i. senči lielā mērā ir vienādi svarīgi/nesvarīgi uz abām pusēm. Līdz ar to izpratne, kas ir dzimta, var atšķirties laikā un sabiedrībā. Radniecīgas dzimtas/līnijas dēvē par [[Fratrija|fratriju]] (piemēram, no trim brāļiem sākās divas atsevišķas līnijas, kuras kopā veido fratriju). [[Ģenealoģija]]s izpētes objekts. | '''Dzimta''', '''ģints''' (an. ''family'', ''kin'', vāc. ''Geschlecht'', kr. ''род''; no lat. ''gens'', ''gentis'', no sengr. ''γένος, genos, γίγνομαι'' - "radinieki") - asinsradinieku līnija, kas savu izcelsmi saista ar kopīgu senci, t.i. pēctecība ir unilineāra: radniecību nosaka tikai pēc viena senča (tēva vai mātes), taču ir sabiedrības, kur tā ir bilaterāla, t.i. senči lielā mērā ir vienādi svarīgi/nesvarīgi uz abām pusēm. Līdz ar to izpratne, kas ir dzimta, var atšķirties laikā un sabiedrībā. Radniecīgas dzimtas/līnijas dēvē par [[Fratrija|fratriju]] (piemēram, no trim brāļiem sākās divas atsevišķas līnijas, kuras kopā veido fratriju). [[Ģenealoģija]]s izpētes objekts. | ||
| − | [[Senā Roma|Senajā Romā]] ar "gens" varēja apzīmēt gan šādu asinsradinieku līniju, gan plašāku radniecisku kopienu, piemēram, ''Gens Latinorum, Gens Campanorum'', t.i. "latīņu dzimta" un "kampaniešu dzimta" [[cilts]] nozīmē, t.i. ļaužu kopumu, kuru no citiem atšķir valoda un likums, un kas pieaug tikai dzimstības ceļā - kā [[Cicerons]] min (''pro Balbo'', 13. lpp.): "Gentes universae in civitatem receptae, ut Sabinorum, Volscorum, Hernicorum" (veselas dzimtas uzņemtas mūsu polisā: sabīņi, volski, herniki). | + | [[Senā Roma|Senajā Romā]] ar "gens" varēja apzīmēt gan šādu asinsradinieku līniju, gan plašāku radniecisku kopienu, piemēram, ''Gens Latinorum, Gens Campanorum'', t.i. "latīņu dzimta" un "kampaniešu dzimta" [[cilts]] nozīmē, t.i. ļaužu kopumu, kuru no citiem atšķir valoda un likums, un kas pieaug tikai dzimstības ceļā - kā [[Cicerons]] min (''pro Balbo'', 13. lpp.): "Gentes universae in civitatem receptae, ut Sabinorum, Volscorum, Hernicorum" (veselas dzimtas uzņemtas mūsu polisā: sabīņi, volski, herniki). [[Romiešu tiesības|Romiešu tiesībās]] saglabājušās vairākas "dzimta" definīcijas - 1) pontifiks Scevols: "radinieki (''gentilis'') ir tie, kam ir viens [dzimtas] [uz]vārds, kas dzimuši brīvi ļaudis (''ingenui''), kam senčos nav [[vergi]], un kas nav sodīti ''capitis diminutio'' (tiem nav atņemtas vai ierobežotas pilsoņu tiesības)"; 2) Fests: "Par Ēliju dzimtu (''Gens Aelia'') dēvē to, kas sastāv (''conficitur'') no vairākām [[Ģimene|ģimenēm]] (''familiae''), bet radinieks ir tas, kuram ir tā pati izcelsme (''genus''), kurš dēvējas tajā pašā [uz]vārdā (''simili nomine''), jo, kā saka Cincijs, mani radinieki ir tie, ko dēvē manā [uz]vārdā". |
Skat. arī: [[klans]] | Skat. arī: [[klans]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 24. maijs, plkst. 10.46
Dzimta, ģints (an. family, kin, vāc. Geschlecht, kr. род; no lat. gens, gentis, no sengr. γένος, genos, γίγνομαι - "radinieki") - asinsradinieku līnija, kas savu izcelsmi saista ar kopīgu senci, t.i. pēctecība ir unilineāra: radniecību nosaka tikai pēc viena senča (tēva vai mātes), taču ir sabiedrības, kur tā ir bilaterāla, t.i. senči lielā mērā ir vienādi svarīgi/nesvarīgi uz abām pusēm. Līdz ar to izpratne, kas ir dzimta, var atšķirties laikā un sabiedrībā. Radniecīgas dzimtas/līnijas dēvē par fratriju (piemēram, no trim brāļiem sākās divas atsevišķas līnijas, kuras kopā veido fratriju). Ģenealoģijas izpētes objekts.
Senajā Romā ar "gens" varēja apzīmēt gan šādu asinsradinieku līniju, gan plašāku radniecisku kopienu, piemēram, Gens Latinorum, Gens Campanorum, t.i. "latīņu dzimta" un "kampaniešu dzimta" cilts nozīmē, t.i. ļaužu kopumu, kuru no citiem atšķir valoda un likums, un kas pieaug tikai dzimstības ceļā - kā Cicerons min (pro Balbo, 13. lpp.): "Gentes universae in civitatem receptae, ut Sabinorum, Volscorum, Hernicorum" (veselas dzimtas uzņemtas mūsu polisā: sabīņi, volski, herniki). Romiešu tiesībās saglabājušās vairākas "dzimta" definīcijas - 1) pontifiks Scevols: "radinieki (gentilis) ir tie, kam ir viens [dzimtas] [uz]vārds, kas dzimuši brīvi ļaudis (ingenui), kam senčos nav vergi, un kas nav sodīti capitis diminutio (tiem nav atņemtas vai ierobežotas pilsoņu tiesības)"; 2) Fests: "Par Ēliju dzimtu (Gens Aelia) dēvē to, kas sastāv (conficitur) no vairākām ģimenēm (familiae), bet radinieks ir tas, kuram ir tā pati izcelsme (genus), kurš dēvējas tajā pašā [uz]vārdā (simili nomine), jo, kā saka Cincijs, mani radinieki ir tie, ko dēvē manā [uz]vārdā".
Skat. arī: klans
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 32. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Klētnieks V. Dzimtu vēstures pētīšana. // Latvijas Vēstures instituta žurnāls 3. gads Nr.3 (11) 403-440 lpp. un Nr.4 (12) 581-614 lpp. Rīgā, 1939. - 1
- Klētnieks V. Dzimtu vēstures pētīšana. // Latvijas Vēstures instituta žurnāls 3. gads Nr.3 (11) 403-440 lpp. un Nr.4 (12) 581-614 lpp. Rīgā, 1939. - 2
