Atšķirības starp "Veinbergs Fricis" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Frīdrihs Veinbergs''' (1844.-1924.) - žurnālists, sabiedrisks darbinieks, politiķis. | '''Frīdrihs Veinbergs''' (1844.-1924.) - žurnālists, sabiedrisks darbinieks, politiķis. | ||
| − | Dzimis 1844. gada 12.(24.) janvārī skolotāja ģimenē Lielsvētes muižā, Svētes pagastā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. 1855. gadā absolvējis Mītavas (mūsd. Jelgava) apriņķa skolu, 1861. gadā - Mītavas ģimnāziju. Strādājis par mājskolotāju Aizputē. 1866. gadā uzsācis tieslietu studijas Pēterburgas universitātē, 1866.-1869. gados turpinājis studijas Maskavā. Pēc absolvēšanas atgriezās Kurzemē, strādāja Kurzemes guberņas valdē un Mītavas tiesā. Advokāts Rīgā, [[Vidzemes guberņa]]s valdes sekretārs (1887.-1872.). Aktīvs [[Rīgas Latviešu biedrība]]s biedrs, priekšsēdētājs (02.1871.-02.1872.), [[Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija|Zinību komisijas]] loceklis, priekšsēdētājs (1871.-1872.). Nodarbojās ar literatūrkritiku., tulkoja, publicējās presē. 1873.-1875. gados laikraksta "Baltische Zeitung" izdevējs. Pirmā laikraksta latviešu valodā "Dienas lapa" faktiskais redaktors (1877.-1880.). Vadīja laikraksta "Baltijas vēstnesis" ziņu nodaļu, rakstīja ievadrakstus (1869., 1876., 1880.-1887.), līdzredaktors (1900.-1902.). Dienas avīzes "Vārds" izdevējs un redaktors (1906.-1907.). Dienas avīzes "Rīgas Avīze" izdevējs (1902.-1907., 1915.). Viens no vadošajiem [[tautībnieki]]em, aktīvi atbalstīja [[Patvaldība|patvaldību]] un impērijas varu, vērsās pret kreisajām idejām un [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūciju]]. 1907. gadā Veinbergs izveidoja [[Latviešu Tautas partija|Latviešu Tautas partiju]] ar 100–200 biedriem, kas bija izteikti melnsimtnieciska partija – “Sojuz Russkogo Naroda” latviešu analogs, ar pamatlozungu “patvaldība – reliģija – tautiskums”, kuras cilvēkresursu bāze bija Rīgas Namīpašnieku biedrība. Pēc tam, kad Kurzemes un Vidzemes guberņas 1917. gadā okupēja Vācijas impērijas karaspēks, ieņēma germanofilisku pozīciju. 1917.-1918. gados | + | Dzimis 1844. gada 12.(24.) janvārī skolotāja ģimenē Lielsvētes muižā, Svētes pagastā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. 1855. gadā absolvējis Mītavas (mūsd. Jelgava) apriņķa skolu, 1861. gadā - Mītavas ģimnāziju. Strādājis par mājskolotāju Aizputē. 1866. gadā uzsācis tieslietu studijas Pēterburgas universitātē, 1866.-1869. gados turpinājis studijas Maskavā. Pēc absolvēšanas atgriezās Kurzemē, strādāja Kurzemes guberņas valdē un Mītavas tiesā. Advokāts Rīgā, [[Vidzemes guberņa]]s valdes sekretārs (1887.-1872.). Aktīvs [[Rīgas Latviešu biedrība]]s biedrs, priekšsēdētājs (02.1871.-02.1872.), [[Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija|Zinību komisijas]] loceklis, priekšsēdētājs (1871.-1872.). Nodarbojās ar literatūrkritiku., tulkoja, publicējās presē. 1873.-1875. gados laikraksta "Baltische Zeitung" izdevējs. Pirmā laikraksta latviešu valodā "Dienas lapa" faktiskais redaktors (1877.-1880.). Vadīja laikraksta "Baltijas vēstnesis" ziņu nodaļu, rakstīja ievadrakstus (1869., 1876., 1880.-1887.), līdzredaktors (1900.-1902.). Dienas avīzes "Vārds" izdevējs un redaktors (1906.-1907.). Dienas avīzes "Rīgas Avīze" izdevējs (1902.-1907., 1915.). Viens no vadošajiem [[tautībnieki]]em, aktīvi atbalstīja [[Patvaldība|patvaldību]] un impērijas varu, vērsās pret kreisajām idejām un [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūciju]]. 1907. gadā Veinbergs izveidoja [[Latviešu Tautas partija|Latviešu Tautas partiju]] ar 100–200 biedriem, kas bija izteikti melnsimtnieciska partija – “Sojuz Russkogo Naroda” latviešu analogs, ar pamatlozungu “patvaldība – reliģija – tautiskums”, kuras cilvēkresursu bāze bija Rīgas Namīpašnieku biedrība. Pēc tam, kad Kurzemes un Vidzemes guberņas 1917. gadā okupēja Vācijas impērijas karaspēks, ieņēma germanofilisku pozīciju. 1917.-1918. gados laikraksta "Rīgas Latviešu Avīze" līdzizdevējs un redators. Atbalstīja [[Baltijas valsts]] koncepciju, aicinot Igaunijai un Latvijai apvienoties vienā, lielākā un spēcīgākā valstī. 1920. gadu sākumā strādāja Vidzemes Savstarpējā kredīta biedrībā, publicējās par politikas tēmām. Miris 1924. gada 24. maijā Rīgā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 31. jūlijs, plkst. 06.34
Frīdrihs Veinbergs (1844.-1924.) - žurnālists, sabiedrisks darbinieks, politiķis.
Dzimis 1844. gada 12.(24.) janvārī skolotāja ģimenē Lielsvētes muižā, Svētes pagastā, Kurzemes guberņā. 1855. gadā absolvējis Mītavas (mūsd. Jelgava) apriņķa skolu, 1861. gadā - Mītavas ģimnāziju. Strādājis par mājskolotāju Aizputē. 1866. gadā uzsācis tieslietu studijas Pēterburgas universitātē, 1866.-1869. gados turpinājis studijas Maskavā. Pēc absolvēšanas atgriezās Kurzemē, strādāja Kurzemes guberņas valdē un Mītavas tiesā. Advokāts Rīgā, Vidzemes guberņas valdes sekretārs (1887.-1872.). Aktīvs Rīgas Latviešu biedrības biedrs, priekšsēdētājs (02.1871.-02.1872.), Zinību komisijas loceklis, priekšsēdētājs (1871.-1872.). Nodarbojās ar literatūrkritiku., tulkoja, publicējās presē. 1873.-1875. gados laikraksta "Baltische Zeitung" izdevējs. Pirmā laikraksta latviešu valodā "Dienas lapa" faktiskais redaktors (1877.-1880.). Vadīja laikraksta "Baltijas vēstnesis" ziņu nodaļu, rakstīja ievadrakstus (1869., 1876., 1880.-1887.), līdzredaktors (1900.-1902.). Dienas avīzes "Vārds" izdevējs un redaktors (1906.-1907.). Dienas avīzes "Rīgas Avīze" izdevējs (1902.-1907., 1915.). Viens no vadošajiem tautībniekiem, aktīvi atbalstīja patvaldību un impērijas varu, vērsās pret kreisajām idejām un 1905. gada revolūciju. 1907. gadā Veinbergs izveidoja Latviešu Tautas partiju ar 100–200 biedriem, kas bija izteikti melnsimtnieciska partija – “Sojuz Russkogo Naroda” latviešu analogs, ar pamatlozungu “patvaldība – reliģija – tautiskums”, kuras cilvēkresursu bāze bija Rīgas Namīpašnieku biedrība. Pēc tam, kad Kurzemes un Vidzemes guberņas 1917. gadā okupēja Vācijas impērijas karaspēks, ieņēma germanofilisku pozīciju. 1917.-1918. gados laikraksta "Rīgas Latviešu Avīze" līdzizdevējs un redators. Atbalstīja Baltijas valsts koncepciju, aicinot Igaunijai un Latvijai apvienoties vienā, lielākā un spēcīgākā valstī. 1920. gadu sākumā strādāja Vidzemes Savstarpējā kredīta biedrībā, publicējās par politikas tēmām. Miris 1924. gada 24. maijā Rīgā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 411. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Āronu Matīss. Frīdrihs Veinbergs savā mūža darbā un savās idejās. - RLB: Rīga, 1932. - 303 lpp.
