Atšķirības starp "Rūmene" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rūmenes muiža''' (vc. ''Rumenebeke'' - 1407., ''Dorf Rummen'' - 1504., ''Ruhmen'' - 1519., ''Hoff Rhuemen'' - 1586., ''Rumen'' - 1826) - apdzīvota vieta, vēlāk [[muiža]] Austrumkurzemē, netālu no Kandavas. [[Livonija]]s laikā Rūmene ietilpa Kandavas [[fogteja]]s [[draudze]]s novadā, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] – Kandavas [[Pilskumga iecirknis|pilskunga iecirknī]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] – Talsu apriņķa Kandavas pagastā. Tiesiskā ziņā Rūmene piederēja bruņinieku muižām (''Adelige-, Rittergüter''). XIX gs. uzcelta jaunu kungu māja, kuras fasādē redzami divi gadskaitļi – parka pusē – 1876., ar iniciāļiem VD, bet ieejas pusē – 1892., ar īpašnieka Ernesta fon Lira iniciāļiem. 1900. gadā ap pili izveidots parks, kuru plānojis Rīgas pilsētas dārzu direktors Georgs Kufalts (1853.-1938.), bet viņa darbu turpinājis Lorts no Sāmsalas. Ap 1910. gadu muižas īpašnieks bijis Rīgas biržas direktors Švarcs . | + | '''Rūmenes muiža''' (vc. ''Rumenebeke'' - 1407., ''Dorf Rummen'' - 1504., ''Ruhmen'' - 1519., ''Hoff Rhuemen'' - 1586., ''Rumen'' - 1826) - apdzīvota vieta, vēlāk [[muiža]] Austrumkurzemē, netālu no Kandavas. [[Livonija]]s laikā Rūmene ietilpa Kandavas [[fogteja]]s [[draudze]]s novadā, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] – Kandavas [[Pilskumga iecirknis|pilskunga iecirknī]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] – Talsu apriņķa Kandavas pagastā. Rūmenes nosaukums pirmoreiz sastopams kādā 1407. gada dokumentā, saskaņā ar kuru Jākobs Šonenbergs (''Schonenberg'') kopā ar citiem zemes gabaliem saņēma lēnī divus arklus pie Rūmenes upītes (''Rvmenebeke''). Tiesiskā ziņā Rūmene piederēja bruņinieku muižām (''Adelige-, Rittergüter''). Muiža savulaik secīgi piederējusi fon Brinkenu, fon Brunovu, fon Butlaru, fon Disterloe, fon Feiliceru-Franku, fon Heikingu, fon Korfu, fon Mirbahu, fon Štempelu un fon Štrombergu dzimtām. XIX gs. uzcelta jaunu kungu māja, kuras fasādē redzami divi gadskaitļi – parka pusē – 1876., ar iniciāļiem VD, bet ieejas pusē – 1892., ar īpašnieka Ernesta fon Lira iniciāļiem. 1900. gadā ap pili izveidots parks, kuru plānojis Rīgas pilsētas dārzu direktors Georgs Kufalts (1853.-1938.), bet viņa darbu turpinājis Lorts no Sāmsalas. Ap 1910. gadu muižas īpašnieks bijis Rīgas biržas direktors Švarcs . |
Visvairāk ziņu par muižas vēsturi rodamas [[Kurzemes bruņniecība]]s arhivāra Eduarda fon Firksa (''Fircks'') muižu vēstures apkopojumā „Jaunas Kurzemes muižu hronikas” (''Neue kurländische Güter-Chroniken''), kur atrodama informācija par Lamiņu muižu, kas līdz XVII gs. otrajai pusei atradās vienā valdījumā ar Rūmeni. | Visvairāk ziņu par muižas vēsturi rodamas [[Kurzemes bruņniecība]]s arhivāra Eduarda fon Firksa (''Fircks'') muižu vēstures apkopojumā „Jaunas Kurzemes muižu hronikas” (''Neue kurländische Güter-Chroniken''), kur atrodama informācija par Lamiņu muižu, kas līdz XVII gs. otrajai pusei atradās vienā valdījumā ar Rūmeni. | ||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
* Eduard Frhr. von Fircks. Neue kurländische Güter-Chroniken. – Mitau, 1900 | * Eduard Frhr. von Fircks. Neue kurländische Güter-Chroniken. – Mitau, 1900 | ||
| + | * Inta Dišlere. Rūmenes muiža. | ||
[[Kategorija:Muižas]] | [[Kategorija:Muižas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 16. augusts, plkst. 08.35
Rūmenes muiža (vc. Rumenebeke - 1407., Dorf Rummen - 1504., Ruhmen - 1519., Hoff Rhuemen - 1586., Rumen - 1826) - apdzīvota vieta, vēlāk muiža Austrumkurzemē, netālu no Kandavas. Livonijas laikā Rūmene ietilpa Kandavas fogtejas draudzes novadā, Kurzemes un Zemgales hercogistē – Kandavas pilskunga iecirknī, Kurzemes guberņā – Talsu apriņķa Kandavas pagastā. Rūmenes nosaukums pirmoreiz sastopams kādā 1407. gada dokumentā, saskaņā ar kuru Jākobs Šonenbergs (Schonenberg) kopā ar citiem zemes gabaliem saņēma lēnī divus arklus pie Rūmenes upītes (Rvmenebeke). Tiesiskā ziņā Rūmene piederēja bruņinieku muižām (Adelige-, Rittergüter). Muiža savulaik secīgi piederējusi fon Brinkenu, fon Brunovu, fon Butlaru, fon Disterloe, fon Feiliceru-Franku, fon Heikingu, fon Korfu, fon Mirbahu, fon Štempelu un fon Štrombergu dzimtām. XIX gs. uzcelta jaunu kungu māja, kuras fasādē redzami divi gadskaitļi – parka pusē – 1876., ar iniciāļiem VD, bet ieejas pusē – 1892., ar īpašnieka Ernesta fon Lira iniciāļiem. 1900. gadā ap pili izveidots parks, kuru plānojis Rīgas pilsētas dārzu direktors Georgs Kufalts (1853.-1938.), bet viņa darbu turpinājis Lorts no Sāmsalas. Ap 1910. gadu muižas īpašnieks bijis Rīgas biržas direktors Švarcs .
Visvairāk ziņu par muižas vēsturi rodamas Kurzemes bruņniecības arhivāra Eduarda fon Firksa (Fircks) muižu vēstures apkopojumā „Jaunas Kurzemes muižu hronikas” (Neue kurländische Güter-Chroniken), kur atrodama informācija par Lamiņu muižu, kas līdz XVII gs. otrajai pusei atradās vienā valdījumā ar Rūmeni.
Literatūra par šo tēmu
- Eduard Frhr. von Fircks. Neue kurländische Güter-Chroniken. – Mitau, 1900
- Inta Dišlere. Rūmenes muiža.
