Atšķirības starp "Firksi" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
[[Barons|brīvkungi]] '''fon Firksi''' (vc. ''von Fircks''; kr. ''фон Фиркс'') - sena [[Livonija]]s muižnieku dzimta, ienākusi kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] vasaļi XIV gs. (Gerhards fon Firkss (''Gerhard v. Ferckis'') avotos pirmoreiz minēts 1306. gadā igauņu zemēs), iespējams, no Ziemeļvācijas. Pirmie Firksi kalpoja Dānijas kronim un karalim kā ģērboņmeistari un rātskungi Igaunijā (''Wierland''). Izsekojamo dzimtas līniju ap 1450. gadu aizsāka Ordeņa vasalis Volmārs fon Firkss (Wolmar v. Ficks) Tallinā (Wierland). | [[Barons|brīvkungi]] '''fon Firksi''' (vc. ''von Fircks''; kr. ''фон Фиркс'') - sena [[Livonija]]s muižnieku dzimta, ienākusi kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] vasaļi XIV gs. (Gerhards fon Firkss (''Gerhard v. Ferckis'') avotos pirmoreiz minēts 1306. gadā igauņu zemēs), iespējams, no Ziemeļvācijas. Pirmie Firksi kalpoja Dānijas kronim un karalim kā ģērboņmeistari un rātskungi Igaunijā (''Wierland''). Izsekojamo dzimtas līniju ap 1450. gadu aizsāka Ordeņa vasalis Volmārs fon Firkss (Wolmar v. Ficks) Tallinā (Wierland). | ||
| − | Dzimtu imatrikulēja 1620. gada 17. oktobrī, izsniedzot Pirmās pakāpes Imatrikulācijas rakstu un apstiprinot brīvkunga titulu (1844. gada 18. janvārī Berlīnē Prūsijas karaļa atļauju dzimtas prūšu atzaram lietot titulu brīvkungs). Ar 1853. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (pārapstiprināts 1862. gadā). Ar 1931. gada 20. oktobra un 1932. gada 6. decembra Berlīnes muižniecības tiesību nodaļas lēmumu Brīvkungu rokasgrāmatā „Muižnieku dzimtu saraksts – matrikula” (''Adelsmatrikel''), uzņēma visu dzimtu. XIV līdz XVI gs. Igaunijas avotos min: ''de Wierekes, de Virckes, von Vyrkes, Firx, Virkus, Virkes'', taču XVII gs. sākumā šis dzimtas atzars izmira. Kurzemē pirmais bija 1494. gadā kāds Jirgens Firkuss (''Jürgen Virkus''), sākotnēji muižas nomnieks, kurš 1505. gadā nopirka divas Talsu draudzes iecirkņa (''Kirchspiel Talsen'') muižas: Spērveļu muižu (''Sperling Gut'') un Vecciema muižu (''Veten Gut – Vetzen''). Viņa mantinieki turpināja vairot īpašumus, un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā dzimta bija viena no bagātākajām un ietekmīgākajām Kurzemē. Jirgens III (Georgs) 1566. gadā nopirka Nurmhusenas muižu (Nurmuiža, Lauciene), kas kļuva par dzimtas dzimtmuižu. Viņam bija divi dēli, kuri kļuva par dzimtas Nurmes un Šķēdes-Nogales ciltskoku ciltstēviem. Abi ciltskoki vēlākajās ģenerācijās sadalījās patstāvīgās līnijās un atzaros. | + | Dzimtu imatrikulēja 1620. gada 17. oktobrī, izsniedzot Pirmās pakāpes Imatrikulācijas rakstu un apstiprinot brīvkunga titulu (1844. gada 18. janvārī Berlīnē Prūsijas karaļa atļauju dzimtas prūšu atzaram lietot titulu brīvkungs). Ar 1853. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (pārapstiprināts 1862. gadā). Ar 1931. gada 20. oktobra un 1932. gada 6. decembra Berlīnes muižniecības tiesību nodaļas lēmumu Brīvkungu rokasgrāmatā „Muižnieku dzimtu saraksts – matrikula” (''Adelsmatrikel''), uzņēma visu dzimtu. XIV līdz XVI gs. Igaunijas avotos min: ''de Wierekes, de Virckes, von Vyrkes, Firx, Virkus, Virkes'', taču XVII gs. sākumā šis dzimtas atzars izmira. Kurzemē pirmais bija 1494. gadā kāds Jirgens Firkuss (''Jürgen Virkus''), sākotnēji muižas nomnieks, kurš 1505. gadā nopirka divas Talsu draudzes iecirkņa (''Kirchspiel Talsen'') muižas: Spērveļu muižu (''Sperling Gut'') un Vecciema muižu (''Veten Gut – Vetzen''). Viņa mantinieki turpināja vairot īpašumus, un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā dzimta bija viena no bagātākajām un ietekmīgākajām Kurzemē. Jirgens III (Georgs) 1566. gadā nopirka Nurmhusenas muižu (Nurmuiža, Lauciene), kas kļuva par dzimtas dzimtmuižu. Viņam bija divi dēli, kuri kļuva par dzimtas Nurmes un Šķēdes-Nogales ciltskoku ciltstēviem. Abi ciltskoki vēlākajās ģenerācijās sadalījās patstāvīgās līnijās un atzaros. Īpašumus parasti varēja mantot tikai vecākais dēls. Jaunākajiem dēliem pienācās jaunpiepirktās muižas (kas ar katru nākamo paaudzi vairoja dzimtas kopīpašumu), vai bija jāstājas valsts dienestā kā ierēdņiem un virsniekiem. |
Skat. arī: [[Firkss Vilhelms Fridrihs Karls fon|Vilhelms Fridrihs Karls fon Firkss]] | Skat. arī: [[Firkss Vilhelms Fridrihs Karls fon|Vilhelms Fridrihs Karls fon Firkss]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 20. augusts, plkst. 12.24
brīvkungi fon Firksi (vc. von Fircks; kr. фон Фиркс) - sena Livonijas muižnieku dzimta, ienākusi kā Ordeņa vasaļi XIV gs. (Gerhards fon Firkss (Gerhard v. Ferckis) avotos pirmoreiz minēts 1306. gadā igauņu zemēs), iespējams, no Ziemeļvācijas. Pirmie Firksi kalpoja Dānijas kronim un karalim kā ģērboņmeistari un rātskungi Igaunijā (Wierland). Izsekojamo dzimtas līniju ap 1450. gadu aizsāka Ordeņa vasalis Volmārs fon Firkss (Wolmar v. Ficks) Tallinā (Wierland).
Dzimtu imatrikulēja 1620. gada 17. oktobrī, izsniedzot Pirmās pakāpes Imatrikulācijas rakstu un apstiprinot brīvkunga titulu (1844. gada 18. janvārī Berlīnē Prūsijas karaļa atļauju dzimtas prūšu atzaram lietot titulu brīvkungs). Ar 1853. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (pārapstiprināts 1862. gadā). Ar 1931. gada 20. oktobra un 1932. gada 6. decembra Berlīnes muižniecības tiesību nodaļas lēmumu Brīvkungu rokasgrāmatā „Muižnieku dzimtu saraksts – matrikula” (Adelsmatrikel), uzņēma visu dzimtu. XIV līdz XVI gs. Igaunijas avotos min: de Wierekes, de Virckes, von Vyrkes, Firx, Virkus, Virkes, taču XVII gs. sākumā šis dzimtas atzars izmira. Kurzemē pirmais bija 1494. gadā kāds Jirgens Firkuss (Jürgen Virkus), sākotnēji muižas nomnieks, kurš 1505. gadā nopirka divas Talsu draudzes iecirkņa (Kirchspiel Talsen) muižas: Spērveļu muižu (Sperling Gut) un Vecciema muižu (Veten Gut – Vetzen). Viņa mantinieki turpināja vairot īpašumus, un Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā dzimta bija viena no bagātākajām un ietekmīgākajām Kurzemē. Jirgens III (Georgs) 1566. gadā nopirka Nurmhusenas muižu (Nurmuiža, Lauciene), kas kļuva par dzimtas dzimtmuižu. Viņam bija divi dēli, kuri kļuva par dzimtas Nurmes un Šķēdes-Nogales ciltskoku ciltstēviem. Abi ciltskoki vēlākajās ģenerācijās sadalījās patstāvīgās līnijās un atzaros. Īpašumus parasti varēja mantot tikai vecākais dēls. Jaunākajiem dēliem pienācās jaunpiepirktās muižas (kas ar katru nākamo paaudzi vairoja dzimtas kopīpašumu), vai bija jāstājas valsts dienestā kā ierēdņiem un virsniekiem.
Skat. arī: Vilhelms Fridrihs Karls fon Firkss
Literatūra par šo tēmu
- Valda Kvaskova, Fon Firksu dzimta Oktes muižā, 16.–20. gadsimts. // Latvijas arhīvi. 2012. Nr.3., 43.-72.
