Atšķirības starp "Zīverss Karls Gustavs fon" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1772. gadā Vecates muižā, Karla Eberharda [[Zīversi|fon Zīversa]] (1745.–1821.) un Martas Juliannas fon Mengdenas (''Mengden'', 1748.-1837.) ģimenē. Līdzīgi kā brālim [[Zīverss Johans Georgs fon|Karlam Gustavam]], arī viņam tēvs izbvēlējās militāro karjeru - pusaudža gados tika nosūtīts apgūt izglītību II artilērijas kadetu korpusa skolā, kuru Karls Gustavs absolvēja 1792. gadā un ieguva artilērijas leitnanta dienesta pakāpi. Pēc gada jauno fon Zīversu paaugstināja par kapteini komandēja uz Poliju (skat. [[Polijas dalīšana]]). 1799. gadā artilērijas virsnieks K.G. fon Zīverss mainīja ieroču šķiras - viņš tika nozīmēts uz kavalērijas dienestu un iecelts par Rostovas [[Dragūni|dragūnu]] pulka komandieri. 1803. gadā fon Zīverss tika paaugstināts par ģenerālmajoru un nozīmēts par Novorosijskas dragūnu pulka komandieri. Dienvidkrievijā viņš apprecējās ar Helēni Duņinu no Vodolagi muižas. Gadsimta sākumā ģenerālis fon Zīverss piedalījās gandrīz visās Krievijas militārajās akcijās Prūsijā un Austrijā par ko saņēma [[Annas ordenis|Svētās Annas ordeni]] (I šķira). 1812. gada karadarbībā ģenerālmajors Karls Gustavs fon Zīverss iesaistījās pie Smoļenskas. Borodinas kaujā viņa komandētais kavalērijas korpuss atradās armijas centrā, lai piesegtu Rajevska infantērijas vienību aizmuguri. Kaujas gaitā ģenerāļa korpuss tika novirzīts arvien vairāk uz kreiso flangu, kur bija jāglābj ģenerāļa Bagrationa vienību nocietinājumi. Kaujas beigās ģenerāļa fon Zīversa dragūnu korpuss, apvienojoties ar Daka (''Dukas'') un Borosdina kirasieru pulkiem, veidoja kopējo Krievijas armijas kreisā flanga kavalēriju, bet pats ģenerālis pēc kaujas tika apbalvots ar [[Jura ordenis|Sv. Jura ordeni]] (III šķira). 1815. gadā grāfam Karlam Gustavam fon Zīversam tika piešķirta ģenerālleitnanta militārā dienesta pakāpe un viņu nozīmēja par Austrumprūsijas un Kēnigsbergas kara gubernatoru. | Dzimis 1772. gadā Vecates muižā, Karla Eberharda [[Zīversi|fon Zīversa]] (1745.–1821.) un Martas Juliannas fon Mengdenas (''Mengden'', 1748.-1837.) ģimenē. Līdzīgi kā brālim [[Zīverss Johans Georgs fon|Karlam Gustavam]], arī viņam tēvs izbvēlējās militāro karjeru - pusaudža gados tika nosūtīts apgūt izglītību II artilērijas kadetu korpusa skolā, kuru Karls Gustavs absolvēja 1792. gadā un ieguva artilērijas leitnanta dienesta pakāpi. Pēc gada jauno fon Zīversu paaugstināja par kapteini komandēja uz Poliju (skat. [[Polijas dalīšana]]). 1799. gadā artilērijas virsnieks K.G. fon Zīverss mainīja ieroču šķiras - viņš tika nozīmēts uz kavalērijas dienestu un iecelts par Rostovas [[Dragūni|dragūnu]] pulka komandieri. 1803. gadā fon Zīverss tika paaugstināts par ģenerālmajoru un nozīmēts par Novorosijskas dragūnu pulka komandieri. Dienvidkrievijā viņš apprecējās ar Helēni Duņinu no Vodolagi muižas. Gadsimta sākumā ģenerālis fon Zīverss piedalījās gandrīz visās Krievijas militārajās akcijās Prūsijā un Austrijā par ko saņēma [[Annas ordenis|Svētās Annas ordeni]] (I šķira). 1812. gada karadarbībā ģenerālmajors Karls Gustavs fon Zīverss iesaistījās pie Smoļenskas. Borodinas kaujā viņa komandētais kavalērijas korpuss atradās armijas centrā, lai piesegtu Rajevska infantērijas vienību aizmuguri. Kaujas gaitā ģenerāļa korpuss tika novirzīts arvien vairāk uz kreiso flangu, kur bija jāglābj ģenerāļa Bagrationa vienību nocietinājumi. Kaujas beigās ģenerāļa fon Zīversa dragūnu korpuss, apvienojoties ar Daka (''Dukas'') un Borosdina kirasieru pulkiem, veidoja kopējo Krievijas armijas kreisā flanga kavalēriju, bet pats ģenerālis pēc kaujas tika apbalvots ar [[Jura ordenis|Sv. Jura ordeni]] (III šķira). 1815. gadā grāfam Karlam Gustavam fon Zīversam tika piešķirta ģenerālleitnanta militārā dienesta pakāpe un viņu nozīmēja par Austrumprūsijas un Kēnigsbergas kara gubernatoru. | ||
| − | Pēc kara ģenerālis pārtrauca aktīvo militāro dienestu un nodevās civilajam dienestam. Pēc kara ģenerālis fon Zīverss apmetās Vodolagi, kur pie stingrās mātes uzturējās sieva un pirmdzimtā meita Minadora (1812.-1878.). Ukrainā piedzima arī pārējie ģenerāļa fon Zīversa un Helēnas Duņinas pēcnācēji, pie kam jaunākais Aleksandrs (1823.-1887.) mantoja mātes dzimto Vodolagi muižu. 1821. gadā pēc tēva nāves grāfs Karls Gustavs fon Zīverss saņēma mantojumā Cēsu pils muižu. 1823. gada decembrī viņš iegādājās iegādājās tuvīno Dukuru muižu, kurai no minētā laika līdz 1920. gadu agrārajai reformai īpašnieki vairs nemainījās. Ap 1825. gadu grāfs Karls Gustavs fon Zīverss sāka veidot Cēsu pils romantisko parku. 1837. gadā viņu iecēla par īsteno slepenpadomnieku, bet no 1853. gada grāfs bija senators, strādāja [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] Heroldijas departamentā. Ap 1839. gadu uz augstās kraujas, blakus Cēsu pils parkam tika apbūvēti senās Katrīnas baznīcas mūri, pārvēršot XV gadsimta beigās celto luterāņu dievnamu par pareizticīgo baznīcu. Baznīcas pagalmā, ticības piederību mainījušais grāfs Zīverss, ierīkoja ģimenes kapenes. Miris 1856. gadā. | + | Pēc kara ģenerālis pārtrauca aktīvo militāro dienestu un nodevās civilajam dienestam. Pēc kara ģenerālis fon Zīverss apmetās Vodolagi, kur pie stingrās mātes uzturējās sieva un pirmdzimtā meita Minadora (1812.-1878.). Ukrainā piedzima arī pārējie ģenerāļa fon Zīversa un Helēnas Duņinas pēcnācēji, pie kam jaunākais Aleksandrs (1823.-1887.) mantoja mātes dzimto Vodolagi muižu. 1821. gadā pēc tēva nāves grāfs Karls Gustavs fon Zīverss saņēma mantojumā Cēsu pils muižu. 1823. gada decembrī viņš iegādājās iegādājās tuvīno Dukuru muižu, kurai no minētā laika līdz 1920. gadu agrārajai reformai īpašnieki vairs nemainījās. Ap 1825. gadu grāfs Karls Gustavs fon Zīverss sāka veidot Cēsu pils romantisko parku. 1837. gadā viņu iecēla par īsteno slepenpadomnieku, bet no 1853. gada grāfs bija senators, strādāja [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] Heroldijas departamentā. Ap 1839. gadu uz augstās kraujas, blakus Cēsu pils parkam tika apbūvēti senās Katrīnas baznīcas mūri, pārvēršot XV gadsimta beigās celto katoļu, pēc tam luterāņu dievnamu par pareizticīgo baznīcu. Baznīcas pagalmā, ticības piederību mainījušais grāfs Zīverss, ierīkoja ģimenes kapenes. Miris 1856. gadā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 27. augusts, plkst. 12.52
grāfs Karls Gustavs fon Zīverss (Carl Gustaw Graf von Sievers, kr. Карл Густав Сиверс; 1772.-1856.) - Baltijas muižnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Cēsu pilsmuižas īpašnieks.
Dzimis 1772. gadā Vecates muižā, Karla Eberharda fon Zīversa (1745.–1821.) un Martas Juliannas fon Mengdenas (Mengden, 1748.-1837.) ģimenē. Līdzīgi kā brālim Karlam Gustavam, arī viņam tēvs izbvēlējās militāro karjeru - pusaudža gados tika nosūtīts apgūt izglītību II artilērijas kadetu korpusa skolā, kuru Karls Gustavs absolvēja 1792. gadā un ieguva artilērijas leitnanta dienesta pakāpi. Pēc gada jauno fon Zīversu paaugstināja par kapteini komandēja uz Poliju (skat. Polijas dalīšana). 1799. gadā artilērijas virsnieks K.G. fon Zīverss mainīja ieroču šķiras - viņš tika nozīmēts uz kavalērijas dienestu un iecelts par Rostovas dragūnu pulka komandieri. 1803. gadā fon Zīverss tika paaugstināts par ģenerālmajoru un nozīmēts par Novorosijskas dragūnu pulka komandieri. Dienvidkrievijā viņš apprecējās ar Helēni Duņinu no Vodolagi muižas. Gadsimta sākumā ģenerālis fon Zīverss piedalījās gandrīz visās Krievijas militārajās akcijās Prūsijā un Austrijā par ko saņēma Svētās Annas ordeni (I šķira). 1812. gada karadarbībā ģenerālmajors Karls Gustavs fon Zīverss iesaistījās pie Smoļenskas. Borodinas kaujā viņa komandētais kavalērijas korpuss atradās armijas centrā, lai piesegtu Rajevska infantērijas vienību aizmuguri. Kaujas gaitā ģenerāļa korpuss tika novirzīts arvien vairāk uz kreiso flangu, kur bija jāglābj ģenerāļa Bagrationa vienību nocietinājumi. Kaujas beigās ģenerāļa fon Zīversa dragūnu korpuss, apvienojoties ar Daka (Dukas) un Borosdina kirasieru pulkiem, veidoja kopējo Krievijas armijas kreisā flanga kavalēriju, bet pats ģenerālis pēc kaujas tika apbalvots ar Sv. Jura ordeni (III šķira). 1815. gadā grāfam Karlam Gustavam fon Zīversam tika piešķirta ģenerālleitnanta militārā dienesta pakāpe un viņu nozīmēja par Austrumprūsijas un Kēnigsbergas kara gubernatoru. Pēc kara ģenerālis pārtrauca aktīvo militāro dienestu un nodevās civilajam dienestam. Pēc kara ģenerālis fon Zīverss apmetās Vodolagi, kur pie stingrās mātes uzturējās sieva un pirmdzimtā meita Minadora (1812.-1878.). Ukrainā piedzima arī pārējie ģenerāļa fon Zīversa un Helēnas Duņinas pēcnācēji, pie kam jaunākais Aleksandrs (1823.-1887.) mantoja mātes dzimto Vodolagi muižu. 1821. gadā pēc tēva nāves grāfs Karls Gustavs fon Zīverss saņēma mantojumā Cēsu pils muižu. 1823. gada decembrī viņš iegādājās iegādājās tuvīno Dukuru muižu, kurai no minētā laika līdz 1920. gadu agrārajai reformai īpašnieki vairs nemainījās. Ap 1825. gadu grāfs Karls Gustavs fon Zīverss sāka veidot Cēsu pils romantisko parku. 1837. gadā viņu iecēla par īsteno slepenpadomnieku, bet no 1853. gada grāfs bija senators, strādāja Senāta Heroldijas departamentā. Ap 1839. gadu uz augstās kraujas, blakus Cēsu pils parkam tika apbūvēti senās Katrīnas baznīcas mūri, pārvēršot XV gadsimta beigās celto katoļu, pēc tam luterāņu dievnamu par pareizticīgo baznīcu. Baznīcas pagalmā, ticības piederību mainījušais grāfs Zīverss, ierīkoja ģimenes kapenes. Miris 1856. gadā.
Literatūra par šo tēmu
- Janis Baltins. Gutshöfe der Grafen Sievers: Kultureller und wissenschaftlicher Mittelpunkt in Livland. - Lüneburg, 1997
