Atšķirības starp "Līvens Johans Georgs fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Furst_Lieven_wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Furst_Lieven_wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | + | firsts '''Johans Georgs fon Līvens''' (vc. ''Johann Georg von Lieven'', kr. ''Иван Андреевич (Иоганн Георг)''; 1775.-1848.) - Krievijas impērijas armijas virsnieks, ģenerālleitnants. | |
Dzimis 1775. gada 24. maijā Kijevā, [[Barons|barona]] Otto Andreasa Heinriha (''Otto Heinrich Andreas'', 1726.-1781.) un Šarlotes Margaretas (1742.-1828.), dzim fon Pose (''Posse'') [[Līveni|Līvenu]] ģimenē. Leibgvardes Semjonovskas pulka pulkvedis. No 1799. gada - [[grāfs]]. 1800. gada 1. oktobrī paaugstināts par ģenerālmajoru, kļuva par Astrahaņas kājnieku [[Pulka šefs|pulka šefu]]. Kļuvis par 2. divīzijas brigādes komandieri. 1807. gadā par 27. janvāra kauju pret frančiem pie prūšu Eilavas apbalvots ar Sv. Jura ordeni. Iecelts par 10. kājnieku divīzijas komandieri. 1813. gada 15. septembrī paaugstināts par ģenerālleitnantu. 1815. gada 13. decembrī demobilizējies. No 1826. gada - [[kņazs]] ([[firsts]]). | Dzimis 1775. gada 24. maijā Kijevā, [[Barons|barona]] Otto Andreasa Heinriha (''Otto Heinrich Andreas'', 1726.-1781.) un Šarlotes Margaretas (1742.-1828.), dzim fon Pose (''Posse'') [[Līveni|Līvenu]] ģimenē. Leibgvardes Semjonovskas pulka pulkvedis. No 1799. gada - [[grāfs]]. 1800. gada 1. oktobrī paaugstināts par ģenerālmajoru, kļuva par Astrahaņas kājnieku [[Pulka šefs|pulka šefu]]. Kļuvis par 2. divīzijas brigādes komandieri. 1807. gadā par 27. janvāra kauju pret frančiem pie prūšu Eilavas apbalvots ar Sv. Jura ordeni. Iecelts par 10. kājnieku divīzijas komandieri. 1813. gada 15. septembrī paaugstināts par ģenerālleitnantu. 1815. gada 13. decembrī demobilizējies. No 1826. gada - [[kņazs]] ([[firsts]]). | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 29. augusts, plkst. 12.03
firsts Johans Georgs fon Līvens (vc. Johann Georg von Lieven, kr. Иван Андреевич (Иоганн Георг); 1775.-1848.) - Krievijas impērijas armijas virsnieks, ģenerālleitnants.
Dzimis 1775. gada 24. maijā Kijevā, barona Otto Andreasa Heinriha (Otto Heinrich Andreas, 1726.-1781.) un Šarlotes Margaretas (1742.-1828.), dzim fon Pose (Posse) Līvenu ģimenē. Leibgvardes Semjonovskas pulka pulkvedis. No 1799. gada - grāfs. 1800. gada 1. oktobrī paaugstināts par ģenerālmajoru, kļuva par Astrahaņas kājnieku pulka šefu. Kļuvis par 2. divīzijas brigādes komandieri. 1807. gadā par 27. janvāra kauju pret frančiem pie prūšu Eilavas apbalvots ar Sv. Jura ordeni. Iecelts par 10. kājnieku divīzijas komandieri. 1813. gada 15. septembrī paaugstināts par ģenerālleitnantu. 1815. gada 13. decembrī demobilizējies. No 1826. gada - kņazs (firsts).
Precējies ar Mariju (1797.-1859.), dēls Pauls Hermanis (Paul Hermann, 1821.-1881.) un meitas: ? (laulībā Brininga), ? (laulībā Lamsdorfa), ? (laulībā Šeninga), ? (laulībā Manteifele). Miris 1848. gada 14. februārī.
Apbalvojumi: Sv. Annas ordenis I šķira (1808.), Sv. Annas ordenis ar briljantiem (1812.), Sv. Vladimira ordenis II šķira (1813. par kauju pie Čenstehovas) un III šķira (1807.), Sv. Jura ordenis III šķira (1807. par kauju pie Eilavas), Aleksandra Ņevska ordenis (1814. par kauju pie Briennas), Sv. Jeruzalemes Jāņa ordenis, Zviedrijas Zobena kara ordenis, Prūsijas Sarkanā ērgļa ordenis, Zelta zobens ar briljantiem "par drosmi".
