Atšķirības starp "Bistrambi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Bistramb_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Baron_Bistramb_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni '''Bistrami''' jeb '''Bistrambi''' (vc. ''Bistramb'', kr. ''Бистрам'') - poļu izcelsmes bruņniecības dzimta Polijā un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. [[Livonija|Livonijā]] ienāca XVI gs. - viens Bistramu atzars apmeties Kurzemē, kur vairāki dzimtas pārstāvji kalpoja hercoga militārajā dienestā (piemēram, Gothards Bistrams par izcilību [[Salaspils kauja (1605)|kaujā pie Salaspils]] iecelts par Kandavas [[Stārasts|stārastu]]), bet otrs atzars – mūsdienu Lietuvā. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Jaunākajos laikos no šīs dzimtas nākuši vairāki ievērojami Krievijas impērijas karavadoņi. [[Krievijas impērijas Senāts]] 1853. gadā atzina dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. | + | baroni '''Bistrami''' jeb '''Bistrambi''' (vc. ''Bistramb'', kr. ''Бистрам'') - poļu izcelsmes bruņniecības dzimta Polijā un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. [[Livonija|Livonijā]] ienāca XVI gs. - viens Bistramu atzars apmeties Kurzemē, kur vairāki dzimtas pārstāvji kalpoja hercoga militārajā dienestā (piemēram, Gothards Bistrams par izcilību [[Salaspils kauja (1605)|kaujā pie Salaspils]] iecelts par Kandavas [[Stārasts|stārastu]]), bet otrs atzars – mūsdienu Lietuvā. 1604. gadā dzimta saņēma Zviedrijas brīvkungu titulu, 1789. gadā - Saksijas baronu, bet 1806. gadā - Bavārijas baronu titulus. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Jaunākajos laikos no šīs dzimtas nākuši vairāki ievērojami Krievijas impērijas karavadoņi. [[Krievijas impērijas Senāts]] 1853. gadā atzina dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. |
No īpašumiem Baltijā vērts pieminēt Bistrampoles (pie Panevēžas), Vadakstes, Almāles, Grenstāles, Ceraukstes muižas u.c. | No īpašumiem Baltijā vērts pieminēt Bistrampoles (pie Panevēžas), Vadakstes, Almāles, Grenstāles, Ceraukstes muižas u.c. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 3. oktobris, plkst. 13.33
baroni Bistrami jeb Bistrambi (vc. Bistramb, kr. Бистрам) - poļu izcelsmes bruņniecības dzimta Polijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Livonijā ienāca XVI gs. - viens Bistramu atzars apmeties Kurzemē, kur vairāki dzimtas pārstāvji kalpoja hercoga militārajā dienestā (piemēram, Gothards Bistrams par izcilību kaujā pie Salaspils iecelts par Kandavas stārastu), bet otrs atzars – mūsdienu Lietuvā. 1604. gadā dzimta saņēma Zviedrijas brīvkungu titulu, 1789. gadā - Saksijas baronu, bet 1806. gadā - Bavārijas baronu titulus. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Jaunākajos laikos no šīs dzimtas nākuši vairāki ievērojami Krievijas impērijas karavadoņi. Krievijas impērijas Senāts 1853. gadā atzina dzimtas tiesības uz barona titulu.
No īpašumiem Baltijā vērts pieminēt Bistrampoles (pie Panevēžas), Vadakstes, Almāles, Grenstāles, Ceraukstes muižas u.c.
