Atšķirības starp "Bukshevdeni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Buxhoewden_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Baron_Buxhoewden_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | ||
[[Attēls:Graf_Buxhoewden.png|thumb|200px|grāfi]] | [[Attēls:Graf_Buxhoewden.png|thumb|200px|grāfi]] | ||
| − | baroni un grāfi '''Bukshevdeni''' (vc. ''von Buxhoewden, Buxhöwden, Buxhoeveden'', kr. ''Буксгевдены''), beletristikā arī '''Bukshēvdeni''' - sena vācu izcelsmes (no Lejassaksijas) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]]. Livonijā ieradās XII gs. otrajā pusē. Dzimtas aizsācējs ir pirmā Rīgas Bīskapa Alberta brālis Johans fon Bukshevdens. Kopš XIV gs. dzimta sāka iegūt īpašumus arī Sāmsalā un Vidzemes igauņu daļā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1745. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. | + | baroni un grāfi '''Bukshevdeni''' (vc. ''von Buxhoewden, Buxhöwden, Buxhoeveden'', kr. ''Буксгевдены''), beletristikā arī '''Bukshēvdeni''' - sena vācu izcelsmes (no Lejassaksijas) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]]. Livonijā ieradās XII gs. otrajā pusē. Dzimtas aizsācējs ir pirmā Rīgas Bīskapa Alberta brālis Johans fon Bukshevdens. Kopš XIV gs. dzimta sāka iegūt īpašumus arī Sāmsalā un Vidzemes igauņu daļā, taču līdz XVIII gs. piederēja bruņniecības nabadzīgākajai dalai, un tās uzplaukums sākās tikai pēc tam, kad virkne tās vīriešu uzsāka militāro karjeru Krievijas impērijas armijā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1745. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. |
1795. gadā Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālim Fridriham Vilhelmam fon Bukshevdenam (vc. ''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', kr. ''граф Фёдор Фёдорович Буксгевден'', 1750.–1811.) Prūsijas karalis Fridrihs Vilhelms II dāvāja [[Grāfs|grāfa]] titulu, ko 1797. gadā Krievijā apstiprināja ar imperatora Pāvila I diplomu. | 1795. gadā Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālim Fridriham Vilhelmam fon Bukshevdenam (vc. ''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', kr. ''граф Фёдор Фёдорович Буксгевден'', 1750.–1811.) Prūsijas karalis Fridrihs Vilhelms II dāvāja [[Grāfs|grāfa]] titulu, ko 1797. gadā Krievijā apstiprināja ar imperatora Pāvila I diplomu. | ||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem jāmin pirmo Rīgas bīskapu, impērijas [[Firsts|firstu]] Albertu fon Bukshevdenu (1199.-1229.), otro Leales bīskapu un pirmo Tērbatas bīskapu bīskapu Hermani fon Bukshevdenu (1163.-1248.), Baltijas [[ģenerālgubernators]] (1803.–1810.), ģenerāli, grāfu Fridrihu Vilhelmu fon Bukshevdenu (1750.–1811.), Krievijas impērijas vēstnieku Dānijas karalistē (1910.-1917.) Karlu fon Bukshevdenu (1856.-1935.), imperatora Nikolaja II bērnu audzinātāju Sofiju fon Bukshevdenu (''Sophie von Buxhoeveden'', 1883.-1956.), Igaunijas armijas kavalērijas pulkvedi, [[LkO]] kavalieri Arturu fon Bukshevdenu (''Peter Eugen Arthur Baron von Buxhoevden'', 1882.-1964.). | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem jāmin pirmo Rīgas bīskapu, impērijas [[Firsts|firstu]] Albertu fon Bukshevdenu (1199.-1229.), otro Leales bīskapu un pirmo Tērbatas bīskapu bīskapu Hermani fon Bukshevdenu (1163.-1248.), Baltijas [[ģenerālgubernators]] (1803.–1810.), ģenerāli, grāfu Fridrihu Vilhelmu fon Bukshevdenu (1750.–1811.), Krievijas impērijas vēstnieku Dānijas karalistē (1910.-1917.) Karlu fon Bukshevdenu (1856.-1935.), imperatora Nikolaja II bērnu audzinātāju Sofiju fon Bukshevdenu (''Sophie von Buxhoeveden'', 1883.-1956.), Igaunijas armijas kavalērijas pulkvedi, [[LkO]] kavalieri Arturu fon Bukshevdenu (''Peter Eugen Arthur Baron von Buxhoevden'', 1882.-1964.). | ||
| − | Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Mellera muiža jeb Baltāmuiža, saukta arī Dāla muiža (''Weißenhof, Haltermanns Höfchen''), Palsmanes (''Palzmar''), Ruperta, Lodes (''Lode'', ig. ''Koluvere'') u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Mellera muiža jeb Baltāmuiža, saukta arī Dāla muiža (''Weißenhof, Haltermanns Höfchen''), Palsmanes (''Palzmar''), Ruperta, Lodes (''Lode'', ig. ''Koluvere''), Līnes (''Löhn''), Leales pilsmuiža (''Schloß Leal'') u.c. [[muiža]]s. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 13. novembris, plkst. 14.24
baroni un grāfi Bukshevdeni (vc. von Buxhoewden, Buxhöwden, Buxhoeveden, kr. Буксгевдены), beletristikā arī Bukshēvdeni - sena vācu izcelsmes (no Lejassaksijas) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un Igaunijas guberņā. Livonijā ieradās XII gs. otrajā pusē. Dzimtas aizsācējs ir pirmā Rīgas Bīskapa Alberta brālis Johans fon Bukshevdens. Kopš XIV gs. dzimta sāka iegūt īpašumus arī Sāmsalā un Vidzemes igauņu daļā, taču līdz XVIII gs. piederēja bruņniecības nabadzīgākajai dalai, un tās uzplaukums sākās tikai pēc tam, kad virkne tās vīriešu uzsāka militāro karjeru Krievijas impērijas armijā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1745. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā.
1795. gadā Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālim Fridriham Vilhelmam fon Bukshevdenam (vc. Friedrich Wilhelm von Buxhoevden, kr. граф Фёдор Фёдорович Буксгевден, 1750.–1811.) Prūsijas karalis Fridrihs Vilhelms II dāvāja grāfa titulu, ko 1797. gadā Krievijā apstiprināja ar imperatora Pāvila I diplomu.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem jāmin pirmo Rīgas bīskapu, impērijas firstu Albertu fon Bukshevdenu (1199.-1229.), otro Leales bīskapu un pirmo Tērbatas bīskapu bīskapu Hermani fon Bukshevdenu (1163.-1248.), Baltijas ģenerālgubernators (1803.–1810.), ģenerāli, grāfu Fridrihu Vilhelmu fon Bukshevdenu (1750.–1811.), Krievijas impērijas vēstnieku Dānijas karalistē (1910.-1917.) Karlu fon Bukshevdenu (1856.-1935.), imperatora Nikolaja II bērnu audzinātāju Sofiju fon Bukshevdenu (Sophie von Buxhoeveden, 1883.-1956.), Igaunijas armijas kavalērijas pulkvedi, LkO kavalieri Arturu fon Bukshevdenu (Peter Eugen Arthur Baron von Buxhoevden, 1882.-1964.).
Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Mellera muiža jeb Baltāmuiža, saukta arī Dāla muiža (Weißenhof, Haltermanns Höfchen), Palsmanes (Palzmar), Ruperta, Lodes (Lode, ig. Koluvere), Līnes (Löhn), Leales pilsmuiža (Schloß Leal) u.c. muižas.
