Atšķirības starp "Harisma" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Harisma''' (no avest. ''hwarnah'', sengr. ''harisma'' - "dāvana", lat.''fortunae'' - "veiksme") - specifiska nemateriāla substance, ar ko augstāki spēki apvelta to atzītu un atbalstītu līderi, un kas piešķir veiksmi un lauj apkārtējiem viņā saskatīt dzimušu vadoni. Pēc dažādiem ticējumiem daļu harismas varēja nodot tālāk ar asinīm vai spermu, ko visai rūpīgi ievēroja [[aristokrātija]], kā arī asinsbrālības un reliģiskajos rituālos (piem., Sv. vakarēdiens), bez tam var izpausties kā gaišums, kas nāk no cilvēka, no kurienes nāk gan aristorkrātijas [[titulatūra]]s "spožība", "gaišība" utt., gan dārgakmeņu izmantošana, lai demonstrētu augstu sociālo statusu. | + | '''Harisma''', dažkārt literatūrā arī '''harizma''' (no avest. ''hwarnah'', sengr. ''harisma'' - "dāvana", lat.''fortunae'' - "veiksme") - specifiska nemateriāla substance, ar ko augstāki spēki apvelta to atzītu un atbalstītu līderi, un kas piešķir veiksmi un lauj apkārtējiem viņā saskatīt dzimušu vadoni. Pēc dažādiem ticējumiem daļu harismas varēja nodot tālāk ar asinīm vai spermu, ko visai rūpīgi ievēroja [[aristokrātija]], kā arī asinsbrālības un reliģiskajos rituālos (piem., Sv. vakarēdiens), bez tam var izpausties kā gaišums, kas nāk no cilvēka, no kurienes nāk gan aristorkrātijas [[titulatūra]]s "spožība", "gaišība" utt., gan dārgakmeņu izmantošana, lai demonstrētu augstu sociālo statusu. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| − | * Солнце и | + | * Солнце и Луна как символы харизмы. // Юрченко А.Г. Историческая география политического мифа. Образ Чингиз-хана в мировой литературе XIII-XV вв. - Евразия: Санкт-Петербург, 2006. - 640 c., c. 261-266. ISBN 5-8071-0203-7 |
[[Kategorija:Sabiedrība]] | [[Kategorija:Sabiedrība]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 24. decembris, plkst. 13.59
Harisma, dažkārt literatūrā arī harizma (no avest. hwarnah, sengr. harisma - "dāvana", lat.fortunae - "veiksme") - specifiska nemateriāla substance, ar ko augstāki spēki apvelta to atzītu un atbalstītu līderi, un kas piešķir veiksmi un lauj apkārtējiem viņā saskatīt dzimušu vadoni. Pēc dažādiem ticējumiem daļu harismas varēja nodot tālāk ar asinīm vai spermu, ko visai rūpīgi ievēroja aristokrātija, kā arī asinsbrālības un reliģiskajos rituālos (piem., Sv. vakarēdiens), bez tam var izpausties kā gaišums, kas nāk no cilvēka, no kurienes nāk gan aristorkrātijas titulatūras "spožība", "gaišība" utt., gan dārgakmeņu izmantošana, lai demonstrētu augstu sociālo statusu.
Literatūra par šo tēmu
- Солнце и Луна как символы харизмы. // Юрченко А.Г. Историческая география политического мифа. Образ Чингиз-хана в мировой литературе XIII-XV вв. - Евразия: Санкт-Петербург, 2006. - 640 c., c. 261-266. ISBN 5-8071-0203-7
