Atšķirības starp "Komtureja" versijām
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Komtureja''' (no viduslat. ''commendaria''; angl. ''commandry'', vāc. ''Kumentur, Kommende'', fr. ''commanderie'', kr. ''комтурство'') - administratīvi teritoriāla vienība [[Mūku bruņinieku ordeņi|mūku bruņinieku ordeņa]] valdījumos, kuru parasti veidoja vairāki [[Pilsnovads|pilsnovadi]] ([[Templiešu ordenis|Templiešu ordenī]] ''komturejas'' analogs bija '''preciptoreja'''), un kuru pārvaldīja [[komturs]]. Savukārt vairākas ''komturejas'' veidoja [[Bejāža|bejāžu]]. Lielāko komtureju konventā bez bruņiniekiem un priesteriem ietilpa arī nama komturs (''Hauskomthur'') un vēlākos laikos arī dižciltīgs lēņavīru tiesnesis jeb mannrihters un rakstvedis. | + | '''Komtureja''' (no viduslat. ''commendaria''; angl. ''commandry'', vāc. ''Kumentur, Kommende'', fr. ''commanderie'', kr. ''комтурство'') - administratīvi teritoriāla vienība [[Mūku bruņinieku ordeņi|mūku bruņinieku ordeņa]] valdījumos, kuru parasti veidoja vairāki [[Pilsnovads|pilsnovadi]] ([[Templiešu ordenis|Templiešu ordenī]] ''komturejas'' analogs bija '''preciptoreja'''), un kuru pārvaldīja [[komturs]]. Savukārt vairākas ''komturejas'' veidoja [[Bejāža|bejāžu]]. Lielāko komtureju konventā bez bruņiniekiem un priesteriem ietilpa arī nama komturs (''Hauskomthur'') un vēlākos laikos arī dižciltīgs [[Vasalis|lēņavīru]] tiesnesis jeb [[mannrihters]] un rakstvedis. Lielākajās [[Kastela|kastelās]] pastāvēja strikti sadalīti pienākumi starp ordeņa brāļiem: [[nama komturs]] pārraudzīja pils ēku un telpu stāvokli, [[uztura komturs]] - pārtikas un furāžas sagādi, zivju meistars (''Fischmeister'') - zvejas inspekciju un zivju piegādi, pagrabmeistars - brūvēšanu un apgādi ar dzērieniem. Par apģērbu, amunīciju un ieročiem rūpējās [[maršals]], kalšanu - smēdes brālis, zirglietām - seglu meistars, karakalpiem - bruņukalpu meistars. Komturejas kasi pārzināja t.s. mazais komturs, kurš bija arī amatnieku un kalpotāju uzraugs. |
| − | XIV gs. sākumā [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] zemes veidoja aptuveni 300 ''komturejas'' visā Eiropā. [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenī]] sākotnēji bija apstuveni 40 ''komturejas'', vēlāk to skaitu samazināja līdz 9 (Rīgas, Daugavgrīvas, Ventspils, Kuldīgas, Jelgavas, Dobeles, Cēsu, Alūksnes, Daugavpils). Piemēram, Kuldīgas komtura jurisdikcijas tiesības aptvēra Kuldīgas, Sabiles, Talsu, Skrundas, Saldus, Alsungas, Aizputes, Durbes, Gramzdas draudzi, bet līdz 1328. gadam, kad Mēmele (tagadējā Klaipēda) tika pievienota [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] centrālajiem valdījumiem – arī Mēmeles apgabalu. | + | Bez [[Brālis bruņinieks|brāļiem bruņiniekiem]] katrā komturejā bija arī vairāki brāļi kalpotāji, saukti par pusbrāļiem jeb pelēčiem. Tie iedalījās brīvprātīgajos, algotņos, bruņukalpos (''Schildknechte'') jeb ieročnesējos un karakalpos jeb kareivjos, kas varēja būt arī zemnieki un nebrīvie ļaudis. Lielākos karagājienos piedalījās arī [[Lēņavīri|lēņavīru]] karaspēka nodaļa. |
| + | |||
| + | XIV gs. sākumā [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] zemes veidoja aptuveni 300 ''komturejas'' visā Eiropā. [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenī]] sākotnēji bija apstuveni 40 ''komturejas'', vēlāk to skaitu samazināja līdz 9 (Rīgas, Daugavgrīvas, Ventspils, Kuldīgas, Jelgavas, Dobeles, Cēsu, Alūksnes, Daugavpils). Piemēram, Kuldīgas komtura jurisdikcijas tiesības aptvēra Kuldīgas, Sabiles, Talsu, Skrundas, Saldus, Alsungas, Aizputes, Durbes, Gramzdas draudzi, bet līdz 1328. gadam, kad Mēmele (tagadējā Klaipēda) tika pievienota [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] centrālajiem valdījumiem – arī Mēmeles apgabalu. Piļu garnizoni nebija lieli, piemēram, 1451. gadā [[Kuldīgas pils|Kuldīgas pilī]], kas bija lielākā Kurzemē, atradās komturs Johans no Stimmenas, nama komturs Dīterihs Polvike no Gellernas, divi priesterbrāļi: Gerhards Steke no Gellernas, Bernhards Šilings no Minsteres; 8 brāļi bruņinieki: Heidenrihs, Verners, Izebrants, Johans, Andrejs, Volters, Johans, Vilhelms; 3 pelēkie brāļi: Lūkass, Klauss, Johans - nevienam nebija bruņu un zirgu, izņemot komturu; pilī bija bruņas 12 vīriem, 5 vaļņu un 3 rokas bises, muca bultu, ½ muca pulvera, ½ muca sēra. 1555./56. gada Livonijas militāro spēku uzskaitē minēts, ka Kuldīgas komtureja karadarbībai spēja mobilizēt 250 jātnieku, tikpat daudz - Dinaburgas un Vezenbergas (Paides) komturejas un Rēzeknes fogteja, bet 300 jātniekus spēja dod Cēsis un Fellina (Vilande). Pārējās komturejas spēja mobilizēt krietni mazāku skaitu vīru. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 9. janvāris, plkst. 14.32
Komtureja (no viduslat. commendaria; angl. commandry, vāc. Kumentur, Kommende, fr. commanderie, kr. комтурство) - administratīvi teritoriāla vienība mūku bruņinieku ordeņa valdījumos, kuru parasti veidoja vairāki pilsnovadi (Templiešu ordenī komturejas analogs bija preciptoreja), un kuru pārvaldīja komturs. Savukārt vairākas komturejas veidoja bejāžu. Lielāko komtureju konventā bez bruņiniekiem un priesteriem ietilpa arī nama komturs (Hauskomthur) un vēlākos laikos arī dižciltīgs lēņavīru tiesnesis jeb mannrihters un rakstvedis. Lielākajās kastelās pastāvēja strikti sadalīti pienākumi starp ordeņa brāļiem: nama komturs pārraudzīja pils ēku un telpu stāvokli, uztura komturs - pārtikas un furāžas sagādi, zivju meistars (Fischmeister) - zvejas inspekciju un zivju piegādi, pagrabmeistars - brūvēšanu un apgādi ar dzērieniem. Par apģērbu, amunīciju un ieročiem rūpējās maršals, kalšanu - smēdes brālis, zirglietām - seglu meistars, karakalpiem - bruņukalpu meistars. Komturejas kasi pārzināja t.s. mazais komturs, kurš bija arī amatnieku un kalpotāju uzraugs.
Bez brāļiem bruņiniekiem katrā komturejā bija arī vairāki brāļi kalpotāji, saukti par pusbrāļiem jeb pelēčiem. Tie iedalījās brīvprātīgajos, algotņos, bruņukalpos (Schildknechte) jeb ieročnesējos un karakalpos jeb kareivjos, kas varēja būt arī zemnieki un nebrīvie ļaudis. Lielākos karagājienos piedalījās arī lēņavīru karaspēka nodaļa.
XIV gs. sākumā Teitoņu ordeņa zemes veidoja aptuveni 300 komturejas visā Eiropā. Livonijas ordenī sākotnēji bija apstuveni 40 komturejas, vēlāk to skaitu samazināja līdz 9 (Rīgas, Daugavgrīvas, Ventspils, Kuldīgas, Jelgavas, Dobeles, Cēsu, Alūksnes, Daugavpils). Piemēram, Kuldīgas komtura jurisdikcijas tiesības aptvēra Kuldīgas, Sabiles, Talsu, Skrundas, Saldus, Alsungas, Aizputes, Durbes, Gramzdas draudzi, bet līdz 1328. gadam, kad Mēmele (tagadējā Klaipēda) tika pievienota Teitoņu ordeņa centrālajiem valdījumiem – arī Mēmeles apgabalu. Piļu garnizoni nebija lieli, piemēram, 1451. gadā Kuldīgas pilī, kas bija lielākā Kurzemē, atradās komturs Johans no Stimmenas, nama komturs Dīterihs Polvike no Gellernas, divi priesterbrāļi: Gerhards Steke no Gellernas, Bernhards Šilings no Minsteres; 8 brāļi bruņinieki: Heidenrihs, Verners, Izebrants, Johans, Andrejs, Volters, Johans, Vilhelms; 3 pelēkie brāļi: Lūkass, Klauss, Johans - nevienam nebija bruņu un zirgu, izņemot komturu; pilī bija bruņas 12 vīriem, 5 vaļņu un 3 rokas bises, muca bultu, ½ muca pulvera, ½ muca sēra. 1555./56. gada Livonijas militāro spēku uzskaitē minēts, ka Kuldīgas komtureja karadarbībai spēja mobilizēt 250 jātnieku, tikpat daudz - Dinaburgas un Vezenbergas (Paides) komturejas un Rēzeknes fogteja, bet 300 jātniekus spēja dod Cēsis un Fellina (Vilande). Pārējās komturejas spēja mobilizēt krietni mazāku skaitu vīru.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 97. lpp.
- Erich Meuthen. Zum spätmittelalterlichen Kommendenwesen. // Licet preter solitum. Ludwig Falkenstein zum 65. / L. Kery, D. Lohrmann, H. Müller (Hrsg.) - Geburtstag: Aachen, 1998, S. 241–264.
- Ulrich Stutz. Geschichte des kirchlichen Benefizialwesens von seinen Anfängen bis auf die Zeit Alexanders III. - Aalen, 1961
