Atšķirības starp "Kostjuško sacelšanās" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
(9 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Kostjuško sacelšanās''' (pol. ''Powstanie kościuszkowskie'') - poļu | + | '''Kostjuško sacelšanās''' (pol. ''Powstanie kościuszkowskie'') - poļu nacionālā sacelšanās 1794. gadā pret Prūsijas, Austrijas un Krievijas varu (sk. [[Polijas sadalīšana]]), ar nolūku atjaunot sadalītās [[Polijas karaliste]]s suverenitāti. Par sacelšanās sākumu uzskata 1794. gada 24. martu, kad Krakovā, atgriezies no līdzdalības ASV Neatkarības karā, [[Kostjuško Tadeušs|Tadeušs Kostjuško]] publiski nolasīja manifestu, kurā aicināja poļus sākt cīņu par neatkarību un valsts atjaunošanu. Atšķirībā no iepriekšējiem dumpjiem, šī sacelšanās bija pirmā, kurā iesaistījās visi sabiedrības slāņi un kurai neveidojās iekšēja pašu poļu opozīcija (tāpēc to bieži dēvē par poļu pirmo nacionālo sacelšanos). Lielā mērā sacelšanās dalībnieku vidū bija populāras tai laikā aktuālās Lielās franču revolūcijas idejas (sacelšanās lozungs bija "Brīvība, vienotība, neatkarība!"). Kustība aptvēra lielāko daļu bijušās [[Žečpospoļita]]s teritorijas (t.sk. arī [[Kurzemes un Zemgales hecogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]]). Pēc visai asiņainas karadarbības vasarā poļu dumpinieku spēki tika sakauti, Kostjuško krita ģenerālmajora grāfa Johana [[Ferzeni|fon Ferzena]] spēku gūstā, un 4. novembrī Varšavā parakstīja kapitulācijas aktu. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Rubina E. Kostjuško sacelšanās Kurzemes hercogistē. // Latvijas arhīvi. Nr.3./4., 2011., 235.-265. lpp. | * Rubina E. Kostjuško sacelšanās Kurzemes hercogistē. // Latvijas arhīvi. Nr.3./4., 2011., 235.-265. lpp. | ||
+ | |||
+ | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
+ | |||
+ | * [http://www.memoirs.ru/rarhtml/1042Kilinski.htm Килинский Я. Записки башмачника Яна Килинского о варшавских событиях 1794 года и о своей неволе / Сообщ. Г. Воробьев // Русская старина, 1895. – Т. 83. - № 2. – С. 92-120; № 3. – С. 113-146.] | ||
[[Kategorija:Militārie konflikti un agresijas akti]] | [[Kategorija:Militārie konflikti un agresijas akti]] |
Pašreizējā versija, 2014. gada 15. janvāris, plkst. 14.58
Kostjuško sacelšanās (pol. Powstanie kościuszkowskie) - poļu nacionālā sacelšanās 1794. gadā pret Prūsijas, Austrijas un Krievijas varu (sk. Polijas sadalīšana), ar nolūku atjaunot sadalītās Polijas karalistes suverenitāti. Par sacelšanās sākumu uzskata 1794. gada 24. martu, kad Krakovā, atgriezies no līdzdalības ASV Neatkarības karā, Tadeušs Kostjuško publiski nolasīja manifestu, kurā aicināja poļus sākt cīņu par neatkarību un valsts atjaunošanu. Atšķirībā no iepriekšējiem dumpjiem, šī sacelšanās bija pirmā, kurā iesaistījās visi sabiedrības slāņi un kurai neveidojās iekšēja pašu poļu opozīcija (tāpēc to bieži dēvē par poļu pirmo nacionālo sacelšanos). Lielā mērā sacelšanās dalībnieku vidū bija populāras tai laikā aktuālās Lielās franču revolūcijas idejas (sacelšanās lozungs bija "Brīvība, vienotība, neatkarība!"). Kustība aptvēra lielāko daļu bijušās Žečpospoļitas teritorijas (t.sk. arī Kurzemes un Zemgales hercogisti). Pēc visai asiņainas karadarbības vasarā poļu dumpinieku spēki tika sakauti, Kostjuško krita ģenerālmajora grāfa Johana fon Ferzena spēku gūstā, un 4. novembrī Varšavā parakstīja kapitulācijas aktu.
Literatūra par šo tēmu
- Rubina E. Kostjuško sacelšanās Kurzemes hercogistē. // Latvijas arhīvi. Nr.3./4., 2011., 235.-265. lpp.