Atšķirības starp "Felkerzāmi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Foelkersahm_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Foelkersahm_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Felkerzāmi''' (vc. ''von Fölkersahm, Völckersahm''; kr. ''фон Фок'') - vācu izcelsmes (Lejassaksija) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Baltijas dzimtas līnija aizsākās 1432. gadā, kad Rīgas arhibīskaps izlēņoja Heinriham Folkersheimam Veļķu zemes. 1519. gadā Johans no Felkerzāmas (''Johann von Fölkersam'', ~1480.-1557.) kļuva par [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasali, saņemot lēnī Kalkūnes zemes. 1620. gadā dzimta ierakstīja Kurzemes, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1853. un 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina Felkerzāmu tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas arhibīskapijas karavadonis Frīdrihs fon Felkerzāms (?-1559.); [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s diplomāts Melhiors fon Felkerzāms (''Melchior von Fölckersam'', 1601.–1665.); hercogistes valstsvīrs [[Felkerzāms Georgs Fridrihs fon|Georgs fon Felkerzāms]] (1766.–1848.); Krievijas impērijas armijas | + | fon '''Felkerzāmi''' (vc. ''von Fölkersahm, Völckersahm''; kr. ''фон Фок'') - vācu izcelsmes (Lejassaksija) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Baltijas dzimtas līnija aizsākās 1432. gadā, kad Rīgas arhibīskaps izlēņoja Heinriham Folkersheimam Veļķu zemes. 1519. gadā Johans no Felkerzāmas (''Johann von Fölkersam'', ~1480.-1557.) kļuva par [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasali, saņemot lēnī Kalkūnes zemes. 1620. gadā dzimta ierakstīja Kurzemes, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1853. un 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina Felkerzāmu pamatlīnijas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas arhibīskapijas karavadonis Frīdrihs fon Felkerzāms (?-1559.); [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s diplomāts Melhiors fon Felkerzāms (''Melchior von Fölckersam'', 1601.–1665.); hercogistes valstsvīrs [[Felkerzāms Georgs Fridrihs fon|Georgs fon Felkerzāms]] (1766.–1848.); Krievijas impērijas armijas [[ģenerālanšefs]] Vilhelms fon Felkerzāms (''Wilhelm von Völkersahm'', kr. ''Вилим Вилимович фон Фёлькерзам'', 1712.–1791.); artilērijas ģenerālis Jakobs fon Felkerzāms (''Jakob Joachim von Völckersahm'', 1759.–1810.); Vidzemes civilgubernators Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (''Georg Friedrich von Fölkersahm'', kr. ''Георг Фридрих фон Фёлькерзам'', 1766.–1848.); Vidzemes [[lanmaršals]], diplomāts un politiķis Hamilkars fon Felkerzāms (''Wilhelm Hamilcar von Fölkersahm'', kr. ''Вильгельм Гамилькар фон Фёлькерзам'', 1811.-1856.); kontradmirālis Dmitrijs fon Felkerzāms (''Dmitri von Fölkersahm'', kr. ''Дмитрий Густавович фон Фёлькерзам'', 1846.-1905.); mākslas vēsturnieks Armīns fon Velkerzāms (''Magnus Conrad Armin von Fölkersam'', 1861–1917.); Vācijas armijas ģenerālleitnants (''Kurt Christoph von Fölkersamb'', 1857.–1928.); Baltijas sabiedriskais darbinieks [[Felkerzāms Hamilkars Eižens Magnuss fon|Hamilkars fon Felkerzāms]] (1854.–1929.). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Veļķu (''Hohenbergen, Welkenhof''), Kalkūnes (''Kalkuhnen'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Veļķu (''Hohenbergen, Welkenhof''), Kalkūnes (''Kalkuhnen'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 24. janvāris, plkst. 10.50
fon Felkerzāmi (vc. von Fölkersahm, Völckersahm; kr. фон Фок) - vācu izcelsmes (Lejassaksija) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Baltijas dzimtas līnija aizsākās 1432. gadā, kad Rīgas arhibīskaps izlēņoja Heinriham Folkersheimam Veļķu zemes. 1519. gadā Johans no Felkerzāmas (Johann von Fölkersam, ~1480.-1557.) kļuva par Livonijas ordeņa vasali, saņemot lēnī Kalkūnes zemes. 1620. gadā dzimta ierakstīja Kurzemes, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1853. un 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts atzina Felkerzāmu pamatlīnijas tiesības uz barona titulu. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas arhibīskapijas karavadonis Frīdrihs fon Felkerzāms (?-1559.); Kurzemes un Zemgales hercogistes diplomāts Melhiors fon Felkerzāms (Melchior von Fölckersam, 1601.–1665.); hercogistes valstsvīrs Georgs fon Felkerzāms (1766.–1848.); Krievijas impērijas armijas ģenerālanšefs Vilhelms fon Felkerzāms (Wilhelm von Völkersahm, kr. Вилим Вилимович фон Фёлькерзам, 1712.–1791.); artilērijas ģenerālis Jakobs fon Felkerzāms (Jakob Joachim von Völckersahm, 1759.–1810.); Vidzemes civilgubernators Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (Georg Friedrich von Fölkersahm, kr. Георг Фридрих фон Фёлькерзам, 1766.–1848.); Vidzemes lanmaršals, diplomāts un politiķis Hamilkars fon Felkerzāms (Wilhelm Hamilcar von Fölkersahm, kr. Вильгельм Гамилькар фон Фёлькерзам, 1811.-1856.); kontradmirālis Dmitrijs fon Felkerzāms (Dmitri von Fölkersahm, kr. Дмитрий Густавович фон Фёлькерзам, 1846.-1905.); mākslas vēsturnieks Armīns fon Velkerzāms (Magnus Conrad Armin von Fölkersam, 1861–1917.); Vācijas armijas ģenerālleitnants (Kurt Christoph von Fölkersamb, 1857.–1928.); Baltijas sabiedriskais darbinieks Hamilkars fon Felkerzāms (1854.–1929.).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Veļķu (Hohenbergen, Welkenhof), Kalkūnes (Kalkuhnen) u.c. muižas.
