Atšķirības starp "Ketlers Vilhelms, Kurzemes hercogs" versijām
m |
m |
||
| 42. rindiņa: | 42. rindiņa: | ||
Testamentā bija noteikts, ka Kurzemes hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām manto abi dēli – Frīdrihs un Vilhelms. Tomēr 1596. gadā Kalnamuižas pilī abi prinči parakstīja līgumu par herocgvalsts sadalīšanu: [[Ketlers Vilhelms (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Vilhelms]] kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci Kuldīgā, savukārt vecākais brālis [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|Fridrihs]] saņēma valdījumā Zemgali ar rezidenci Jelgavā. | Testamentā bija noteikts, ka Kurzemes hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām manto abi dēli – Frīdrihs un Vilhelms. Tomēr 1596. gadā Kalnamuižas pilī abi prinči parakstīja līgumu par herocgvalsts sadalīšanu: [[Ketlers Vilhelms (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Vilhelms]] kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci Kuldīgā, savukārt vecākais brālis [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|Fridrihs]] saņēma valdījumā Zemgali ar rezidenci Jelgavā. | ||
| − | 1595. gadā, pārņēmis no F1609. gadā viņš lūdza Brandenburgas-Prūsijas hercoga Albrehta Frīdriha (1568.–1618.) meitas Sofijas (''Sophie von Preußen''), Prūsijas pirmā hercoga Albrehta mazmeitas, roku un salaulājās nakamajā gadā un atgriezās uz dzīvi Kurzemē. Piedalījās Žečpospoļitas karaspēka cīņās pret zviedru desantu pie Rīgas. Sofija mira nepilnas četras nedēļas pēc prinča Jēkaba dzimšanas | + | 1595. gadā, pārņēmis no F1609. gadā viņš lūdza Brandenburgas-Prūsijas hercoga Albrehta Frīdriha (1568.–1618.) meitas Sofijas (''Sophie von Preußen''), Prūsijas pirmā hercoga Albrehta mazmeitas, roku un salaulājās nakamajā gadā un atgriezās uz dzīvi Kurzemē. Piedalījās Žečpospoļitas karaspēka cīņās pret zviedru desantu pie Rīgas. Sofija mira nepilnas četras nedēļas pēc prinča Jēkaba dzimšanas, 1610. g. 24. novembrī. Pēc Sofijas nāves Vilhelms jaunu sievu nemeklēja, bet pievērsās pārvaldes lietām. Nopietni interesējās par savas valsts saimniecību, dibināja dzelzs rūpniecību Kuldīgas apkārtnē (Turlavā), būvēja kuģus, ar kuriem eksportēja rūpniecības un lauksaimniecības ražojumus utt. Pēc [[Prūsijas hercogiste]]s parauga mēģināja izveidot centralizētu varu. 1615. gadā pēc hercoga pavēles it kā tika nogalināti divi viņa opozicionāri — Piltenes [[Muižniecība|muižnieki]] brāļi [[Nolde]]s, par ko karalis Sigismunds III viņu atstādināja no troņa. 1617. gada 4. aprīlī Skrundas pilī sanākušajā [[Kurzemes landtāgs|landtāgā]] hercogam Vilhelmam atņēma hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes: hercogam bija jādodas trimdā līdz pat viņa nāvei.<ref>Hercoga titulu viņam atjaunoja tikai pēc Sigismunda III nāves 1632. g., taču ar noteikumu, ka viņš nekad neatgriezīsies hercogistē, jo pretējā gadījumā Polija-Lietuva atteicās atzīt prinča Jēkaba mantošanas tiesības.</ref> Miris Kukulvas (''Kockelow'') abatijā (Pomerānija). Viņa dēls, [[Ketlers Jēkabs|Jēkabs]] 1642. gadā lika pārvest Vilhelma mirstīgās atliekas uz Kurzemi, kur tās 1643. gada 23. februārī tika pārapbedītas hercogu kapenēs (dienu pēc sava brāļa Frīdriha bērēm). |
== Komentāri == | == Komentāri == | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 28. janvāris, plkst. 14.58
| |
| Valda |
Kurzemes un Zemgales hercogistē
hercogistes Kurzemes daļā |
| Sieva | Sofija no Prūsijas |
| Bērni | Jēkabs |
| dinastija | Ketleru dinastija |
| Tēvs | |
| Māte | Anna no Meklenburgas |
| Dzimis | 20.07.1574. Mītavā |
| Miris | 17.08.1640. Kulkuvā, Prūsijā |
| |
Vilhelms Ketlers (Wilhelm von Kettler, Herzog von Kurland, 1574.-1640.) - otrais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu) no 1587. gada 17. maija līdz 1514. gada 7. aprīlim.
Gotharda Ketlera un hercogienes Annas jaunākais dēls. 90. gadu sākumā studējis Rostokas universitātē.
Testamentā bija noteikts, ka Kurzemes hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām manto abi dēli – Frīdrihs un Vilhelms. Tomēr 1596. gadā Kalnamuižas pilī abi prinči parakstīja līgumu par herocgvalsts sadalīšanu: Vilhelms kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci Kuldīgā, savukārt vecākais brālis Fridrihs saņēma valdījumā Zemgali ar rezidenci Jelgavā.
1595. gadā, pārņēmis no F1609. gadā viņš lūdza Brandenburgas-Prūsijas hercoga Albrehta Frīdriha (1568.–1618.) meitas Sofijas (Sophie von Preußen), Prūsijas pirmā hercoga Albrehta mazmeitas, roku un salaulājās nakamajā gadā un atgriezās uz dzīvi Kurzemē. Piedalījās Žečpospoļitas karaspēka cīņās pret zviedru desantu pie Rīgas. Sofija mira nepilnas četras nedēļas pēc prinča Jēkaba dzimšanas, 1610. g. 24. novembrī. Pēc Sofijas nāves Vilhelms jaunu sievu nemeklēja, bet pievērsās pārvaldes lietām. Nopietni interesējās par savas valsts saimniecību, dibināja dzelzs rūpniecību Kuldīgas apkārtnē (Turlavā), būvēja kuģus, ar kuriem eksportēja rūpniecības un lauksaimniecības ražojumus utt. Pēc Prūsijas hercogistes parauga mēģināja izveidot centralizētu varu. 1615. gadā pēc hercoga pavēles it kā tika nogalināti divi viņa opozicionāri — Piltenes muižnieki brāļi Noldes, par ko karalis Sigismunds III viņu atstādināja no troņa. 1617. gada 4. aprīlī Skrundas pilī sanākušajā landtāgā hercogam Vilhelmam atņēma hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes: hercogam bija jādodas trimdā līdz pat viņa nāvei.[1] Miris Kukulvas (Kockelow) abatijā (Pomerānija). Viņa dēls, Jēkabs 1642. gadā lika pārvest Vilhelma mirstīgās atliekas uz Kurzemi, kur tās 1643. gada 23. februārī tika pārapbedītas hercogu kapenēs (dienu pēc sava brāļa Frīdriha bērēm).
Komentāri
Viņa portrets visā augumā (1615.), kas tagad atrodas Rundāles pilī, vispār ir vienīgais oriģinālportrets, kas Latvijā saglabājies no Ketleru nama hercogiem. Portrets tikai 19. gadsimta beigās tika atvests uz Rīgu no Roņu salas baznīcas. Sala bija hercoga Vilhelma īpašas intereses objekts. Roņu salas baznīcā joprojām ir hercoga un viņa sievas Sofijas ģerboņi, kas kādreiz ietilpuši komplektā ar portretu.
| Priekštecis: Fridrihs I |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1587.-1617. |
Pēctecis: Jēkabs |
Resursi internetā par šo tēmu
- Nagle G. Vilhelms var gulēt mierīgi. // Diena. 30.06.2005.
- Lancmanis I. Kurzemes hercogs Vilhelms, viņa ģerbonis un Kurzemes lauva mums blakus
- Kurzemes un Zemgales hercoga Vilhelma ģerbonis Johana Hieronima Rēršeita (Rörscheidt) albūmā. 1596. gads (.pdf)
