Noldes
fon Noldes (von Nolde, kr. фон Нольде) - vācu izcelsmes (Cīgenheina) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes un Tulas guberņās. Kopš XV gs. tās pārstāvji bija Livonijas ordeņa vasaļi Kurzemē. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts atzina dzimtas tiesības uz barona titulu.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes bruņniecības vadītājs (Ritterschaftshauptmann, 1601-1610) Johans fon Nolde (Johann von Nolde, 1568-1610) Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas apceļotājs, pētnieks barons Eduards fon Nolde (Baron Eduard von Nolde, 1849-1895); jūras virsnieks, polārpētnieks barons Boriss fon Nolde (Борис Александрович фон Нольде, 1885-1936); diplomāts, jurists un vēsturnieks barons Boriss fon Nolde (Борис Эммануилович фон Нольде, 1876-1948); gleznotājs Leonīds fon Nolde (Leonid von Nolde, 1899-1962).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Vārves (Warwen, 1505-1672); Aizputes, Jaunauces (1681-1713), Kalētu (1560–1920), Stukmaņu, Gramzdas un Mazgramzdas (1560–1799) un Virgas (Virginahlen, 1575–1920) muižas. Viens no konflikta iemesliem starp brāļiem Gothardu un Magnusu fon Noldēm (Gotthard von Nolde, Magnus von Nolde) un hercogu Vilhelmu bija tas, ka hercogs neatzina Noldu īpašuma tiesības attiecībā uz Kalētu muižas lēni.
Iekškrievijā 1848. gadā izveidojās dzimtas atzars ar dubultuzvārdu: fon Noldes-Starčenko.
Resursi internetā par šo tēmu
- Literatur von und über Eduard von Nolde im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
- Baron Alexander von Nolde - E-Archive
