Atšķirības starp "Gaišā tauta" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Gaišā tauta''' jeb '''baltļaudis''' (kr. ''беломестцы'') - apzīmējums personīgi brīvajiem pilsētniekiem un [[zemniecība|zemniekiem]] Krievijas caristē XVI-XVII gs., kas dzīvoja t.s. '''baltajās zemēs''' (kr. ''белые земли''), t.i. teritorijās, kuras bija atbrīvotas no valsts naudas un naturālajiem nodokļiem kā arī valsts [[klaušas]]. T.s. ''Baltās zemes'' visbiežāk bija [[muižniecība|muižnieku]] zemes. Saskaņā ar 1591. gada likumu "baltināta" (''обелялась'') tika to muižnieku zeme, kuri personīgi bija valsts militārajā dienestā un dzīvoja savās muižās. XVII gs., kad muiža kļuva par nodokļu maksāšanas pamatvienību, no nodokļiem tika atbrīvota visa muižkunga zeme. Pilsētās pastāvēja īpašas "baltās piepilsētas" (''белые слободы''), kurās dzīvoja no muižnieka vai Baznīcas hierarha atkarīgi - amatnieki, tirgotāji, - uz kuriem attiecās viņu [[Senjors|senjora]] atbrīvojums no nodokļu maksāšanas. Bez tam pastāvēja dienesta ļaužu "baltās [[slabada]]s", kurās dzīvoja balt[[kazaki]] (''беломестные казаки''), [[dragūni]] (''драгуны''). | + | '''Gaišā tauta''' jeb '''baltļaudis''' (kr. ''беломестцы'') - apzīmējums personīgi brīvajiem pilsētniekiem un [[zemniecība|zemniekiem]] Krievijas caristē XVI-XVII gs., kas dzīvoja t.s. '''baltajās zemēs''' (kr. ''белые земли''), t.i. teritorijās, kuras bija atbrīvotas no valsts naudas un naturālajiem nodokļiem kā arī valsts [[klaušas]]. T.s. ''Baltās zemes'' visbiežāk bija [[muižniecība|muižnieku]] zemes. Saskaņā ar 1591. gada likumu "baltināta" (''обелялась'') tika to muižnieku zeme, kuri personīgi bija valsts militārajā dienestā un dzīvoja savās muižās. XVII gs., kad muiža kļuva par nodokļu maksāšanas pamatvienību, no nodokļiem tika atbrīvota visa muižkunga zeme. Pilsētās pastāvēja īpašas "baltās piepilsētas" (''белые слободы''), kurās dzīvoja no muižnieka vai Baznīcas hierarha atkarīgi - amatnieki, tirgotāji, - uz kuriem attiecās viņu [[Senjors|senjora]] atbrīvojums no nodokļu maksāšanas. Bez tam pastāvēja dienesta ļaužu "baltās [[slabada]]s", kurās dzīvoja balt[[kazaki]] (''беломестные казаки''), [[dragūni]] (''драгуны''). Parasto (melno) slabadu iedzīvotāji ([[melnā sotņa]]) pastāvīgi bija neapmierināti, ka "balto slabadu" (it sevišķi privāto) iedzīvotāji atbrīvoti no slabadnieku pienākumiem (''несения посадского тягла''). Pēc 1648. gada sacelšanās Maskavā "baltās piepilsētas" tika likvidētas bet to iedzīvotāji iekļauti kopējā ''slabadnieku'' kategorijā. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 12. marts, plkst. 13.20
Gaišā tauta jeb baltļaudis (kr. беломестцы) - apzīmējums personīgi brīvajiem pilsētniekiem un zemniekiem Krievijas caristē XVI-XVII gs., kas dzīvoja t.s. baltajās zemēs (kr. белые земли), t.i. teritorijās, kuras bija atbrīvotas no valsts naudas un naturālajiem nodokļiem kā arī valsts klaušas. T.s. Baltās zemes visbiežāk bija muižnieku zemes. Saskaņā ar 1591. gada likumu "baltināta" (обелялась) tika to muižnieku zeme, kuri personīgi bija valsts militārajā dienestā un dzīvoja savās muižās. XVII gs., kad muiža kļuva par nodokļu maksāšanas pamatvienību, no nodokļiem tika atbrīvota visa muižkunga zeme. Pilsētās pastāvēja īpašas "baltās piepilsētas" (белые слободы), kurās dzīvoja no muižnieka vai Baznīcas hierarha atkarīgi - amatnieki, tirgotāji, - uz kuriem attiecās viņu senjora atbrīvojums no nodokļu maksāšanas. Bez tam pastāvēja dienesta ļaužu "baltās slabadas", kurās dzīvoja baltkazaki (беломестные казаки), dragūni (драгуны). Parasto (melno) slabadu iedzīvotāji (melnā sotņa) pastāvīgi bija neapmierināti, ka "balto slabadu" (it sevišķi privāto) iedzīvotāji atbrīvoti no slabadnieku pienākumiem (несения посадского тягла). Pēc 1648. gada sacelšanās Maskavā "baltās piepilsētas" tika likvidētas bet to iedzīvotāji iekļauti kopējā slabadnieku kategorijā.
