Atšķirības starp "Hammes, saukti Šepingi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Hamme_genannt_von_Schoeppingk_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Hamme_genannt_von_Schoeppingk_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni '''Hammes, saukti Šepingi''' (vc. ''Baron op dem Hamme, genannt von Schoeppingk, Schöpping'', kr. ''бароны фон оп дем Гамме-Шеппинг'') - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Kurzemē pirmie Šepimngi ieradušies XV gs. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1818. gada Krievijas impērijas dokumentos dēvēti par [[Barons|baroniem]] (1853. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] oficiāli apstiprinājis dzimtas tiesības uz titulu). | + | baroni '''Hammes, saukti Šepingi''' (vc. ''Baron op dem Hamme, genannt von Schoeppingk, Schöpping'', kr. ''бароны фон оп дем Гамме-Шеппинг'') - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Kurzemē pirmie Šepimngi ieradušies XV gs. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1818. gada Krievijas impērijas dokumentos dēvēti par [[Barons|baroniem]] (1853. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] oficiāli apstiprinājis dzimtas tiesības uz titulu). No zināmākajiem pārstāvjiem minami: Napoleona karu varonis, Krievijas impērijas ģenerālmajors Otto fon Šepings (''Baron Otto Gustav op dem Hamme, genannt von Schoeppingk''; kr. ''Отто Шеппинг'', 1790-1874); vēsturnbieks, etnogrāfs Dītrihs fon Šepings (''Baron Dietrich op dem Hamme, genannt von Schoeppingk''kr. ''Дмитрий Оттович Шеппинг'', 1823-1895) |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Bornes (''Bornsmünde'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Bornes (''Bornsmünde'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 2. jūnijs, plkst. 08.50
baroni Hammes, saukti Šepingi (vc. Baron op dem Hamme, genannt von Schoeppingk, Schöpping, kr. бароны фон оп дем Гамме-Шеппинг) - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Kurzemē pirmie Šepimngi ieradušies XV gs. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1818. gada Krievijas impērijas dokumentos dēvēti par baroniem (1853. gadā Krievijas impērijas Senāts oficiāli apstiprinājis dzimtas tiesības uz titulu). No zināmākajiem pārstāvjiem minami: Napoleona karu varonis, Krievijas impērijas ģenerālmajors Otto fon Šepings (Baron Otto Gustav op dem Hamme, genannt von Schoeppingk; kr. Отто Шеппинг, 1790-1874); vēsturnbieks, etnogrāfs Dītrihs fon Šepings (Baron Dietrich op dem Hamme, genannt von Schoeppingkkr. Дмитрий Оттович Шеппинг, 1823-1895)
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Bornes (Bornsmünde) u.c. muižas.
