Atšķirības starp "Babulnieki" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ''' | + | '''Babulnieki''' (kr. ''бобыли'') - izputējušie, ar valsts nodokļiem neapliktie lauku un pilsētu iedzīvotāji Krievijas caristē un impērijā XV-XVIII gs. Citu labā par algu strādājošie ''babulnieki'' saviem [[saimnieki]]em maksāja īpašu ''babulnieku nodokli''. XVI gs. beigās to pārvietošanās brīvība tika ierobežota, bet XVII gs. ''babulniekus'', kuriem bija sava saimniecība, sāka aplikt ar nodokļiem. Pēc [[galvasnauda]]s ieviešanas 1724. gadā ''babulnieki'' saplūda ar [[zemniecība|zemniecību]] vai [[Slabada|slabadnieki]]em. XIX gs. otrajā pusē lielākā daļa ''vaļinieku'' devās uz pilsētām, bet atlikušie kļuva par [[laukstrādnieki]]em. |
| − | + | Ja ''babulnieks'' noslēdza līgumu ar saimnieku, tad iekļāvās kādā no algoto [[Kalps|kalpu]] kategorijām. | |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | Ja '' | ||
Pagastu sapulcēs varēja piedalīties visi pilntiesīgie pagasta [[saimnieki]] un [[rentnieki]], bet [[kalpi]] un ''vaļinieki'' sūtīja vienu pārstāvi no desmit savas kārtas iedzīvotājiem. | Pagastu sapulcēs varēja piedalīties visi pilntiesīgie pagasta [[saimnieki]] un [[rentnieki]], bet [[kalpi]] un ''vaļinieki'' sūtīja vienu pārstāvi no desmit savas kārtas iedzīvotājiem. | ||
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 23., 25. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 23., 25. lpp. | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Tituli un amati]] |
Pašreizējā versija, 2014. gada 6. jūnijs, plkst. 12.58
Babulnieki (kr. бобыли) - izputējušie, ar valsts nodokļiem neapliktie lauku un pilsētu iedzīvotāji Krievijas caristē un impērijā XV-XVIII gs. Citu labā par algu strādājošie babulnieki saviem saimniekiem maksāja īpašu babulnieku nodokli. XVI gs. beigās to pārvietošanās brīvība tika ierobežota, bet XVII gs. babulniekus, kuriem bija sava saimniecība, sāka aplikt ar nodokļiem. Pēc galvasnaudas ieviešanas 1724. gadā babulnieki saplūda ar zemniecību vai slabadniekiem. XIX gs. otrajā pusē lielākā daļa vaļinieku devās uz pilsētām, bet atlikušie kļuva par laukstrādniekiem.
Ja babulnieks noslēdza līgumu ar saimnieku, tad iekļāvās kādā no algoto kalpu kategorijām.
Pagastu sapulcēs varēja piedalīties visi pilntiesīgie pagasta saimnieki un rentnieki, bet kalpi un vaļinieki sūtīja vienu pārstāvi no desmit savas kārtas iedzīvotājiem.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 23., 25. lpp.
