Atšķirības starp "Helmerseni" versijām
(jauns ieraksts) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Helmersen_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Helmersen_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Helmerseni''' (vc. ''von Helmersen'', kr. ''фон Гельмерсен'') - zviedru izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]] un Iekškrievijā. | + | fon '''Helmerseni''' (vc. ''von Helmersen'', kr. ''фон Гельмерсен'') - zviedru izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]] un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas karalienes Kristīnes sekretārs Pauls Helmerss (''Paul Helmesile'', 1603–1657), kurš 1643. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, bet 1651. gadā saņēma titulu un tiesības saukties "von Helmersen". 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1789. gadā Igaunijas, 1846. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā. |
| + | |||
| + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spilves kaujas varonis, Zviedrijas armijas pulkvedis Magnuss fon Helmersens (''Magnus Benedikt von Helmersen'', 1656–1701); kartogrāfs un ģeologs, akadēmiķis Gregors fon Helmersens (''Georg von Helmersen'', 1803-1885), gleznotājs Vasīlijs fon Helmersens (''Василий фон Гельмерсен'', 1873-1937). | ||
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Krimuldas (''Kremonhof''), Englārtes, Grundzāles, Aumeisteru, Tegažu, Plānupes, Budenbrokas, Praulienas, Sāvienas, Skujenes u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 18. augusts, plkst. 09.32
fon Helmerseni (vc. von Helmersen, kr. фон Гельмерсен) - zviedru izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Igaunijas guberņā un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas karalienes Kristīnes sekretārs Pauls Helmerss (Paul Helmesile, 1603–1657), kurš 1643. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, bet 1651. gadā saņēma titulu un tiesības saukties "von Helmersen". 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1789. gadā Igaunijas, 1846. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spilves kaujas varonis, Zviedrijas armijas pulkvedis Magnuss fon Helmersens (Magnus Benedikt von Helmersen, 1656–1701); kartogrāfs un ģeologs, akadēmiķis Gregors fon Helmersens (Georg von Helmersen, 1803-1885), gleznotājs Vasīlijs fon Helmersens (Василий фон Гельмерсен, 1873-1937).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Krimuldas (Kremonhof), Englārtes, Grundzāles, Aumeisteru, Tegažu, Plānupes, Budenbrokas, Praulienas, Sāvienas, Skujenes u.c. muižas.
