Atšķirības starp "Holteji" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
Baroni fon '''Holteji''' (vc. ''von Holtei, Holtey'', kr. ''фон Гольтей'') - valoņu izcelsmes (Limburgas grāfiste) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Prūsijā un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Dzimtas Livonijas atzara aizsācējs ir Hugo fon Holtejs (''Hugo von Holtei''), kurš 1548. gadā ieradās Kurzemē. 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1853. un 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina dzimtas tiesības uz [[Barons|baronu]] titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minams dzejnieks, rakstnieks, Rīgas teātra direktors (1837-1839) Karls fon Holtejs (''Karl von Holtei'', 1798-1880). | Baroni fon '''Holteji''' (vc. ''von Holtei, Holtey'', kr. ''фон Гольтей'') - valoņu izcelsmes (Limburgas grāfiste) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Prūsijā un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Dzimtas Livonijas atzara aizsācējs ir Hugo fon Holtejs (''Hugo von Holtei''), kurš 1548. gadā ieradās Kurzemē. 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1853. un 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina dzimtas tiesības uz [[Barons|baronu]] titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minams dzejnieks, rakstnieks, Rīgas teātra direktors (1837-1839) Karls fon Holtejs (''Karl von Holtei'', 1798-1880). | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Pūņu (''Puhnen, Puhnieschen'') u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Pūņu (''Puhnen, Puhnieschen''), Asares u.c. [[muiža]]s. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 25. septembris, plkst. 11.23
Baroni fon Holteji (vc. von Holtei, Holtey, kr. фон Гольтей) - valoņu izcelsmes (Limburgas grāfiste) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Prūsijā un Piltenes apgabalā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Dzimtas Livonijas atzara aizsācējs ir Hugo fon Holtejs (Hugo von Holtei), kurš 1548. gadā ieradās Kurzemē. 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1853. un 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts atzina dzimtas tiesības uz baronu titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minams dzejnieks, rakstnieks, Rīgas teātra direktors (1837-1839) Karls fon Holtejs (Karl von Holtei, 1798-1880).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Pūņu (Puhnen, Puhnieschen), Asares u.c. muižas.
