Atšķirības starp "Laudoni" versijām
m |
m |
||
3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Pirmie Laudoni apmetās Livonijā XIV gs. kā Rīgas arhibīskapa [[Vasalis|vasaļi]]. 1432. gadā avotos parādās Otto on Laudons (''Otto von Laudon''), kurš saņēmis no arhibīskapa Heninga apstiprinājumu no tēva mantotajam [[Lēnis|lēnim]]. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1759. gadā Gideons fon Laudons, tā brālis Reinholds Jhans fon Laudons, kā arī brālēni Karls Gideons un Otto Johans fon Laudoni tika iecelti par Sv. Romas impērijas [[Barons|baroniem]]. 1854 gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. | Pirmie Laudoni apmetās Livonijā XIV gs. kā Rīgas arhibīskapa [[Vasalis|vasaļi]]. 1432. gadā avotos parādās Otto on Laudons (''Otto von Laudon''), kurš saņēmis no arhibīskapa Heninga apstiprinājumu no tēva mantotajam [[Lēnis|lēnim]]. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1759. gadā Gideons fon Laudons, tā brālis Reinholds Jhans fon Laudons, kā arī brālēni Karls Gideons un Otto Johans fon Laudoni tika iecelti par Sv. Romas impērijas [[Barons|baroniem]]. 1854 gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. | ||
+ | |||
+ | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Dzērbenes (''Serben''), u.c. [[muiža]]s. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
Versija, kas saglabāta 2015. gada 25. februāris, plkst. 08.57
fon Laudoni (von Laudon, Loudon, Laudohn, kr. фон Лаудон) – vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā.
Pirmie Laudoni apmetās Livonijā XIV gs. kā Rīgas arhibīskapa vasaļi. 1432. gadā avotos parādās Otto on Laudons (Otto von Laudon), kurš saņēmis no arhibīskapa Heninga apstiprinājumu no tēva mantotajam lēnim. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1759. gadā Gideons fon Laudons, tā brālis Reinholds Jhans fon Laudons, kā arī brālēni Karls Gideons un Otto Johans fon Laudoni tika iecelti par Sv. Romas impērijas baroniem. 1854 gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Dzērbenes (Serben), u.c. muižas.