Atšķirības starp "Kalpi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kalpi''' (angl. ''servants'', vāc. ''Dienstleute, Knechte'', kr. ''слуги'') - cilvēki, kuri tiek algoti saimniecisko darbu veikšanai. [[Livonija|Livonijā]] līdz XV gs. par ''kalpiem'' līdzās [[dreļļi]]em dēvēja cilvēkus, kas gūsta, maksātnespējas vai noziegšanās dēļ bija zaudējuši personisko brīvību. XV gs. vidū tā sāka dēvēt bezzemniekus, kuri par atalgojumu strādāja pie [[saimnieki]]em. XIX gs. pirmajā pusē ''kalpi'' bija 50-60% no [[zemniecība]]s. Pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas Vidzemē ''kalpi'' personisko brīvību ieguva 1826. gadā, Kurzemē - 1833. gadā (līdz 1863. gadam ''kalpi'' nedrīkstēja pārcelties uz dzīvi ārpus [[Kurzemes guberņa]]s robežām.
+
'''Kalpi''' (angl. ''servants'', vāc. ''Dienstleute, Knechte'', kr. ''слуги'') - cilvēki, kuri tiek algoti saimniecisko darbu veikšanai. [[Livonija|Livonijā]] līdz XV gs. par ''kalpiem'' līdzās [[dreļļi]]em dēvēja cilvēkus, kas gūsta, maksātnespējas vai noziegšanās dēļ bija zaudējuši personisko brīvību. XV gs. vidū tā sāka dēvēt bezzemniekus, kuri par atalgojumu strādāja pie [[saimnieki]]em. XIX gs. pirmajā pusē ''kalpi'' bija 60-70% no [[zemniecība]]s. Vidējā alga gadā bija 70 [[Rublis|rubļi]] (ar bezmaksas dzīvesvietu, ēdienu un nepieciešamo apģērbu). Pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas Vidzemē ''kalpi'' personisko brīvību ieguva 1826. gadā, Kurzemē - 1833. gadā (līdz 1863. gadam ''kalpi'' nedrīkstēja pārcelties uz dzīvi ārpus [[Kurzemes guberņa]]s robežām.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2015. gada 23. marts, plkst. 13.40

Kalpi (angl. servants, vāc. Dienstleute, Knechte, kr. слуги) - cilvēki, kuri tiek algoti saimniecisko darbu veikšanai. Livonijā līdz XV gs. par kalpiem līdzās dreļļiem dēvēja cilvēkus, kas gūsta, maksātnespējas vai noziegšanās dēļ bija zaudējuši personisko brīvību. XV gs. vidū tā sāka dēvēt bezzemniekus, kuri par atalgojumu strādāja pie saimniekiem. XIX gs. pirmajā pusē kalpi bija 60-70% no zemniecības. Vidējā alga gadā bija 70 rubļi (ar bezmaksas dzīvesvietu, ēdienu un nepieciešamo apģērbu). Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē kalpi personisko brīvību ieguva 1826. gadā, Kurzemē - 1833. gadā (līdz 1863. gadam kalpi nedrīkstēja pārcelties uz dzīvi ārpus Kurzemes guberņas robežām.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 26. lpp.