Atšķirības starp "Benuss Mārtiņš Rūdolfs" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Mārtiņš Rūdolfs Benuss''' (181-1940) - [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība]]s iekšlietu ministra biedrs. | + | '''Mārtiņš Rūdolfs Benuss''' (181-1940) - [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība]]s iekšlietu ministra biedrs, tieslietu ministrs (06.1920.-06.1921.) |
Dzimis 1881. gada 12. decembrī Tukumā. Absolvējis Pēterburgas universitātes Juridisko fakultāti. Kopš 1910. gada maija zvērināta advokāta Gustava Ķempeļa (1874-1940) palīgs Rīgā. 1. Pasaules kara laikā darbojies palīdzības bēgļiem organizācijās. Pēc Februāra revolūcijas Krievijā 1917. gadā kļuvis par Rīgas pilsētas valdes loceli. 1918. gada rudenī iesaistījies [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskajā blokā]], [[Latvijas Tautas padome]]s loceklis no [[Latvijas Radikāldemokrātiskā partija|Radikāldemokrātiskās partijas]]. 1918. gada 11. novembrī piedalījies Latvijas valsts proklamēšanas aktā. | Dzimis 1881. gada 12. decembrī Tukumā. Absolvējis Pēterburgas universitātes Juridisko fakultāti. Kopš 1910. gada maija zvērināta advokāta Gustava Ķempeļa (1874-1940) palīgs Rīgā. 1. Pasaules kara laikā darbojies palīdzības bēgļiem organizācijās. Pēc Februāra revolūcijas Krievijā 1917. gadā kļuvis par Rīgas pilsētas valdes loceli. 1918. gada rudenī iesaistījies [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskajā blokā]], [[Latvijas Tautas padome]]s loceklis no [[Latvijas Radikāldemokrātiskā partija|Radikāldemokrātiskās partijas]]. 1918. gada 11. novembrī piedalījies Latvijas valsts proklamēšanas aktā. | ||
No 1918. gada novembra līdz 1919. gada jūlijam Pagaidu valdības iekšlietu ministra biedrs (vietnieks). 1919. gada janvārī, kopā ar ministru kabinetu, evakuējās no Rīgas uz Liepāju, bet nedēļu vēlāk, nesagaidot MK lēmumu par tālāko rīcību, pameta Liepāju un devās uz Kopenhāgenu, kur pārlaida ziemas un pavasara juku laikus. Latvijā atgriezās 1919. gada vasarā. Sāka strādāt par zvērinātu advokātu Rīgā. | No 1918. gada novembra līdz 1919. gada jūlijam Pagaidu valdības iekšlietu ministra biedrs (vietnieks). 1919. gada janvārī, kopā ar ministru kabinetu, evakuējās no Rīgas uz Liepāju, bet nedēļu vēlāk, nesagaidot MK lēmumu par tālāko rīcību, pameta Liepāju un devās uz Kopenhāgenu, kur pārlaida ziemas un pavasara juku laikus. Latvijā atgriezās 1919. gada vasarā. Sāka strādāt par zvērinātu advokātu Rīgā. | ||
| + | |||
| + | [[Latvijas Darba partija]]s priekšsēdētājs. 1920. gadā ievēlēts Satversmes sapulcē. Tieslietu ministrs no 06.1920. līdz 06.1921. Kādu laiku saimniekoja tam piešķirtajā Vecmoku muižā. No 1933. gada jūlija zvērināts advokāts Ventspilī. 1934. gadā pret viņu ierosinātas trīs krimināllietas par naudas piesavināšanos, notiesāts un sodīts ar cietumsodu. 1934. gada aprīlī izslēgts no zvērināto advokātu korporācijas. Strādāja Latvijas Kredītbankas Daugavpils filiālē. Miris 1940. gada 27. janvārī. | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * 1918.-1920.gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās. - Latvijas Vēstnesis: Rīga, 2013., 800 lpp. ISBN 978-9984-840-27-7 | ||
[[Kategorija:B]] | [[Kategorija:B]] | ||
Pašreizējā versija, 2015. gada 6. maijs, plkst. 17.53
Mārtiņš Rūdolfs Benuss (181-1940) - Latvijas Republikas Pagaidu valdības iekšlietu ministra biedrs, tieslietu ministrs (06.1920.-06.1921.)
Dzimis 1881. gada 12. decembrī Tukumā. Absolvējis Pēterburgas universitātes Juridisko fakultāti. Kopš 1910. gada maija zvērināta advokāta Gustava Ķempeļa (1874-1940) palīgs Rīgā. 1. Pasaules kara laikā darbojies palīdzības bēgļiem organizācijās. Pēc Februāra revolūcijas Krievijā 1917. gadā kļuvis par Rīgas pilsētas valdes loceli. 1918. gada rudenī iesaistījies Demokrātiskajā blokā, Latvijas Tautas padomes loceklis no Radikāldemokrātiskās partijas. 1918. gada 11. novembrī piedalījies Latvijas valsts proklamēšanas aktā. No 1918. gada novembra līdz 1919. gada jūlijam Pagaidu valdības iekšlietu ministra biedrs (vietnieks). 1919. gada janvārī, kopā ar ministru kabinetu, evakuējās no Rīgas uz Liepāju, bet nedēļu vēlāk, nesagaidot MK lēmumu par tālāko rīcību, pameta Liepāju un devās uz Kopenhāgenu, kur pārlaida ziemas un pavasara juku laikus. Latvijā atgriezās 1919. gada vasarā. Sāka strādāt par zvērinātu advokātu Rīgā.
Latvijas Darba partijas priekšsēdētājs. 1920. gadā ievēlēts Satversmes sapulcē. Tieslietu ministrs no 06.1920. līdz 06.1921. Kādu laiku saimniekoja tam piešķirtajā Vecmoku muižā. No 1933. gada jūlija zvērināts advokāts Ventspilī. 1934. gadā pret viņu ierosinātas trīs krimināllietas par naudas piesavināšanos, notiesāts un sodīts ar cietumsodu. 1934. gada aprīlī izslēgts no zvērināto advokātu korporācijas. Strādāja Latvijas Kredītbankas Daugavpils filiālē. Miris 1940. gada 27. janvārī.
Literatūra par šo tēmu
- 1918.-1920.gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās. - Latvijas Vēstnesis: Rīga, 2013., 800 lpp. ISBN 978-9984-840-27-7
