Atšķirības starp "Jans Vasilijs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Vasilijs Jans''', īstajā vārdā '''Vasīlijs Jančeveckis''' (''Василий Григорьевич Ян'', 1875-1954) - vēsturnieks, literāts. | '''Vasilijs Jans''', īstajā vārdā '''Vasīlijs Jančeveckis''' (''Василий Григорьевич Ян'', 1875-1954) - vēsturnieks, literāts. | ||
| − | Dzimis 1875. gada 4. janvārī ( 1874. gada 23. decembrī p.v.st.) Krievijas impērijā Kijevā, skolotāja, tulkotāja no sengrieķu valodas, publicista un redaktora Grigorija Jančevecka ģimenē. Pēc gada ģimene pārcēlās dzīvot uz [[Vidzemes guberņa]]s galvaspilsētu Rīgu, kur tēvs sāka strādāt par direktoru Aleksandra ģimnāzijā. Vasīlijs sāka mācīties Aleksandra ģimnāzijā Rīgā, bet pēc tam ģimnāzijā Rēvelē (mūsd. Tallinā), kurp ģimene pārcēlās uz dzīvi. 1897. gadā Vasīlijs Jančeveckis absolvēja Sanktpēterburgas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Turpmākos divus gadus Vasīlijs Jančeveckis ceļoja pa Krieviju, pēc šī ceļojuma uzrakstīja grāmatu "Kājāmgājēja piezīmes” ("Записки пешехода"). Tad Londonā | + | Dzimis 1875. gada 4. janvārī ( 1874. gada 23. decembrī p.v.st.) Krievijas impērijā Kijevā, skolotāja, tulkotāja no sengrieķu valodas, publicista un redaktora Grigorija Jančevecka ģimenē. Pēc gada ģimene pārcēlās dzīvot uz [[Vidzemes guberņa]]s galvaspilsētu Rīgu, kur tēvs sāka strādāt par direktoru Aleksandra ģimnāzijā. Vasīlijs sāka mācīties Aleksandra ģimnāzijā Rīgā, bet pēc tam ģimnāzijā Rēvelē (mūsd. Tallinā), kurp ģimene pārcēlās uz dzīvi. 1897. gadā Vasīlijs Jančeveckis absolvēja Sanktpēterburgas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Turpmākos divus gadus Vasīlijs Jančeveckis ceļoja pa Krieviju, pēc šī ceļojuma uzrakstīja grāmatu "Kājāmgājēja piezīmes” ("Записки пешехода"). Tad Londonā gadu strādāja Britu Muzeja bibliotēkā. Atgriezies krievijā, 1901. gadā apmetās uz dzīvi Ašhabadā, kur strādāja Aizkaspijas apgabala priekšnieka kancelejā, iepazīdams Centrālāzijas valodas un paražas. Krievijas-Japānas kara (1905-1906) laikā strādāja Tālajos Austrumos par Sanktpēterburgas Telegrāfa aģentūras kara korespondentu. 1906.-1907. gados strādāja Taškentā, bēgļu aprūpes pārvaldē par statistiķi. 1907.-1912. gados strādāja par žurnālistu laikrakstā "Krievija" ("Россия"), pasniedza latīņu valodu Sanktpēterburgas 1. ģimnāzijā. 1910. gadā izveidoja vienu no pirmajām Krievijā skautu vienībām, izdeva žurnālu "Skolēns" ("Ученик"). 1913.-1918. gados bija Krievijas Informācijas aģentūras ārvalstu korespondents Turcijā, Pasaules kara gados - Rumānijā. |
| − | [[Pilsoņu karš Krievijā|Pilsoņu kara]] laikā strādāja admirāļa Kolčaka armijas kara tipogrāfijā. Pēc [[Baltā gvarde|baltās kustības]] sakāves strādāja par skolotāju Sibīrijā, par pilsētas avīzes redaktoru Minusinskā, rakstīja lugas vietējam pilsētas teātrim. 1925. gadā atgriezās Vidusāzijā, strādāja par ekonomistu bankā | + | [[Pilsoņu karš Krievijā|Pilsoņu kara]] laikā, atstājis sievu Olgu Rumānijā, atgriezās Krievijā, strādāja admirāļa Kolčaka armijas kara tipogrāfijā, laikraksta "Uz priekšu!" ("Вперед) redaktors. Pēc [[Baltā gvarde|baltās kustības]] sakāves strādāja par skolotāju Ujukas ciemā Sibīrijā, vēlāk par pilsētas avīzes redaktoru Minusinskā, rakstīja lugas vietējam pilsētas teātrim. 1925. gadā atgriezās Vidusāzijā, 1925.-1927. gados strādāja par ekonomistu bankā Samarkandā, publicējās žurnālā "Pasaules pēddzinis" ("Всемирный следопит”). 1928. gadā pārcēlās uz dzīvi Maskava, bet 1931. gadā ar pseidonīmu Vasilijs Jans klajā nāca viņa pirmais garais stāsts par vēsturi „Feniķiešu kuģis” («Финикийский корабль»), kas kļuva ļoti populārs. Pēc pirmās grāmatas klajā nāca "Liesmas virs kurgāniem", "Spartaks", "Kalēji". 1939. gadā iznāca mongoļu iekarojumu vēsturei veltītās triloģijas pirmā grāmata "Čingizhans". 1942. gadā saņēmis Staļina prēmiju literatūrā, šajā pašā gadā tika izdota triloģijas otrā grāmata "Batijs". 1952. gadā tika izdota literāra Ņevas Aleksandra biogrāfija "Karavadoņa jaunība". Pēc autora nāves, 1955. gadā tika izdota triloģijas trešā grāmata "Uz „pēdējo” jūru" ("К последнему морю"). |
'''Bibliogrāfija:''' | '''Bibliogrāfija:''' | ||
| − | * Čingizhans. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1946. | + | * Финикийский корабль (1931) : Feniķiešu kuģis. Spartaks. - Liesma: Rīga, 1969. |
| − | * Batijs. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1962. | + | * Огни на курганах (1932) |
| − | * Uz pēdējo jūru. - Liesma: Rīga, 1967. | + | * Спартак (1933) : Feniķiešu kuģis. Spartaks. - Liesma: Rīga, 1969. |
| − | * | + | * Молотобойцы (1934) |
| − | * | + | * Нашествие монголов (трилогия): |
| + | ** Чингиз-хан (1939) : Čingizhans. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1946. | ||
| + | ** Батый (1942) : Batijs. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1962. | ||
| + | ** К „последнему“ морю (1955) : Uz pēdējo jūru. - Liesma: Rīga, 1967. | ||
| + | * На крыльях мужества (1941) | ||
| + | * Юность полководца (1952) | ||
| + | * Поход Ермака | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 14. augusts, plkst. 13.21
Vasilijs Jans, īstajā vārdā Vasīlijs Jančeveckis (Василий Григорьевич Ян, 1875-1954) - vēsturnieks, literāts.
Dzimis 1875. gada 4. janvārī ( 1874. gada 23. decembrī p.v.st.) Krievijas impērijā Kijevā, skolotāja, tulkotāja no sengrieķu valodas, publicista un redaktora Grigorija Jančevecka ģimenē. Pēc gada ģimene pārcēlās dzīvot uz Vidzemes guberņas galvaspilsētu Rīgu, kur tēvs sāka strādāt par direktoru Aleksandra ģimnāzijā. Vasīlijs sāka mācīties Aleksandra ģimnāzijā Rīgā, bet pēc tam ģimnāzijā Rēvelē (mūsd. Tallinā), kurp ģimene pārcēlās uz dzīvi. 1897. gadā Vasīlijs Jančeveckis absolvēja Sanktpēterburgas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Turpmākos divus gadus Vasīlijs Jančeveckis ceļoja pa Krieviju, pēc šī ceļojuma uzrakstīja grāmatu "Kājāmgājēja piezīmes” ("Записки пешехода"). Tad Londonā gadu strādāja Britu Muzeja bibliotēkā. Atgriezies krievijā, 1901. gadā apmetās uz dzīvi Ašhabadā, kur strādāja Aizkaspijas apgabala priekšnieka kancelejā, iepazīdams Centrālāzijas valodas un paražas. Krievijas-Japānas kara (1905-1906) laikā strādāja Tālajos Austrumos par Sanktpēterburgas Telegrāfa aģentūras kara korespondentu. 1906.-1907. gados strādāja Taškentā, bēgļu aprūpes pārvaldē par statistiķi. 1907.-1912. gados strādāja par žurnālistu laikrakstā "Krievija" ("Россия"), pasniedza latīņu valodu Sanktpēterburgas 1. ģimnāzijā. 1910. gadā izveidoja vienu no pirmajām Krievijā skautu vienībām, izdeva žurnālu "Skolēns" ("Ученик"). 1913.-1918. gados bija Krievijas Informācijas aģentūras ārvalstu korespondents Turcijā, Pasaules kara gados - Rumānijā.
Pilsoņu kara laikā, atstājis sievu Olgu Rumānijā, atgriezās Krievijā, strādāja admirāļa Kolčaka armijas kara tipogrāfijā, laikraksta "Uz priekšu!" ("Вперед) redaktors. Pēc baltās kustības sakāves strādāja par skolotāju Ujukas ciemā Sibīrijā, vēlāk par pilsētas avīzes redaktoru Minusinskā, rakstīja lugas vietējam pilsētas teātrim. 1925. gadā atgriezās Vidusāzijā, 1925.-1927. gados strādāja par ekonomistu bankā Samarkandā, publicējās žurnālā "Pasaules pēddzinis" ("Всемирный следопит”). 1928. gadā pārcēlās uz dzīvi Maskava, bet 1931. gadā ar pseidonīmu Vasilijs Jans klajā nāca viņa pirmais garais stāsts par vēsturi „Feniķiešu kuģis” («Финикийский корабль»), kas kļuva ļoti populārs. Pēc pirmās grāmatas klajā nāca "Liesmas virs kurgāniem", "Spartaks", "Kalēji". 1939. gadā iznāca mongoļu iekarojumu vēsturei veltītās triloģijas pirmā grāmata "Čingizhans". 1942. gadā saņēmis Staļina prēmiju literatūrā, šajā pašā gadā tika izdota triloģijas otrā grāmata "Batijs". 1952. gadā tika izdota literāra Ņevas Aleksandra biogrāfija "Karavadoņa jaunība". Pēc autora nāves, 1955. gadā tika izdota triloģijas trešā grāmata "Uz „pēdējo” jūru" ("К последнему морю").
Bibliogrāfija:
- Финикийский корабль (1931) : Feniķiešu kuģis. Spartaks. - Liesma: Rīga, 1969.
- Огни на курганах (1932)
- Спартак (1933) : Feniķiešu kuģis. Spartaks. - Liesma: Rīga, 1969.
- Молотобойцы (1934)
- Нашествие монголов (трилогия):
- Чингиз-хан (1939) : Čingizhans. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1946.
- Батый (1942) : Batijs. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1962.
- К „последнему“ морю (1955) : Uz pēdējo jūru. - Liesma: Rīga, 1967.
- На крыльях мужества (1941)
- Юность полководца (1952)
- Поход Ермака
